Es neredzu nekādu problēmu informēt cilvēkus, ka medicīnas zinātne nekad nav absolūta, un ir normāli mainīt rekomendācijas saskaņā ar jaunākiem datiem.

Galu galā ikvienai slimībai ir tendence progresēt, un attiecīgi mainās lietojamās zāles. Cilvēki ļoti labi uztver ideju, ka terapijas un arī vakcīnas mainās. Piemēram, agrāk pret tuberkulozi vakcinēja visus, tagad UK tikai riska grupas. Bet UK dod jauniešiem pneimokoku vakcīnas (pret smagu plaušu karsoni – pneimoniju), bet Latvijā vēl to nedara līdzekļu trūkumu dēļ.

Šeit galvenais ir nemaldināt cilvēkus ar to, par ko nav pierādījumu. Ja par vakcīnām nebija pierādījumu, kā tās darbojas ilgtermiņā, tad nebija pareizi solīt, ka tās ierobežos infekcijas izplatību. Medicīnas autoritātes to neteica, bet daudzi politiķi pasteidzās uz priekšu un apdedzinājās.