Paxlovid revisited
Šis ir ļoti pamācoši.

No vienas puses mums ir zelta standarta randomizētie dubultmaskētie klīniskie pētījumi, kas saka, ka ar Paxlovidu kovida atjaunošanās ir 2,5% gadījumu.

No otras puses visi gadījumi praksē, kas liecina, ka to ir daudz vairāk. Bidens un viņa kundze nav ģenētiski saistīti (es ceru), tāpēc tie ir neatkarīgi gadījumi. 75% manifolda derībās liek likmes uz nē, un zaudē. Īpaši interesanti ir palasīt komentāros par binominālā sadalījuma ticamības intervālu.

Pakslovids ir pierādīts kā efektīvs nevakcinēto populācijā ar lielu slimības risku. Cilvēkiem zem 50 gadu vecuma no tā nav nekāda ieguvuma. Visdrīzāk arī vakcinētiem gados vecākiem no tā nav liela ieguvuma, bet jāskatās individuāli.

Gandrīz neviens no pandēmijas pasākumiem nav nostrādājis uz visu populāciju – ne mājsēdes, ne maskas, ne arī Pakslovids. Specifiskām grupām – jā, tur var atrast zināmu ieguvumu.

Vēl palikušas ir vienīgi vakcīnas. Arī uzskatu, ka gados vecākiem un riska grupām tās ir būtiskas. Bet par pārējiem? Varbūt visas runas par lielo miokardīta gadījumu skaitu, bērnu dzimšanas samazinājumu utt. ir pamatotas. Patiesība droši vien nekad nebūs zināma, jo tas būtu pārāk milzīgs trieciens tiem, kas visu ir investējuši šajā naratīvā.