Manuprāt tas ir visticamākais skaidrojums.

Atceries, bērnībā, kad gadās pagaršot alko pirmo reizi, reakcija ir – pretīgi sīva susla, kāpēc, lai to vispār kāds gribētu dzert?

Pēc tam jau skolas gadi, izlaidums, kad tā ir pašapliecināšanās, esi kā pieaugušais, rauj iekšā sīvu mēriņu, lai neuzskatītu par mīksto.

Varbūt dažiem patīk apreibums? Bet šo sajūtu cilvēki spēj radīt arī bez alko, kam līdzi nāk visas negatīvās blakusparādības. Tad jau labāk zālīti uzpīpēt.

Tā ka alko ir tikai sabiedrības uzspiesta kultūras lieta. Kādreiz tā varēja būt vajadzīga, kad cilvēkiem nebija pieejas tīram ūdenim (un par mikroorganismiem neko vēl nezināja), un alus dzeršana bija labāka izvēle, jo vairums baktēriju spirta šķīdumā neizdzīvo. Bet šodien pēc tā nav vajadzības.