Ne tikai, viņš arī atvainojās par šo grāmatu, aizliedza tās drukāšanu un tulkošanu pēc tam, kad Irānas prezidents teica, ka ar atvainošanos fatvu atcels. Citiem vārdiem, viņš rīkojās kā īsts džentelmenis, kuram, pat ja ir taisnība, mīļā miera labad piekāpjas un atsakās no saviem vārdiem.

Bet pēc tam Irāna pateica, ka nepieņems atvainošanos. Tā ka viss bija veltīgi.

Kas vēlreiz parāda, ka labāk ir pieturēties pie saviem principiem. Protams, ja tavi principi mainās, tad tā ir cita lieta. Bet ja uzskati, ka tev ir taisnība, tad ir labāk neatvainoties, jo taviem ienaidniekiem jau neinteresē tava atvainošanās. Viņi vienkārši ienīst tevi.