Es nesaku, ka tā bija ideāla sistēma, ne tuvu tam. Daudzas lietas bija ar nolūku, ko var uzskatīt par vardarbīgu un cilvēktiesības pārkāpjošu.

Bet fakts ir tāds, kā tu vēlreiz to apstiprini, ka atļāva tikties un varēja atgriezties, tāpēc to nevar klasificēt kā bērnu atņemšanu. Manuprāt, tas ir pilnīgi skaidri, un teikt, ka šī sliktā apiešanās pierāda, ka tas bija genocīds, ir nenopietni.

Es drīzāk redzu šo kā kultūru sadursmi. Indiāņu ciltis gribēja saglabāt savu dzīvesveidu, bet tas bija neiespējami modernajā pasaulē. Pirmkārt, šīm ciltīm vajadzēja lielus dabas resursus, kamēr rietumu kultūrā cilvēku skaits strauji pieauga, un uzsvars bija uz tehnoloģijām, resursu pilnīgāku izmantošanu. Abas sistēmas nevarēja līdzāspastāvet vienā valstī. Tas nav tikai kāda viedoklis, ka rietumu kultūra ir pārāka. Tas ir objektīvs fakts. Skotam Aleksandram ir pat jauks raksts, ka “rietumu kultūra vispār nav ģeogrāfiskas izcelmes, tā vienkārši ir kultūra, kas darbojas”.

Pirms 100 gadiem tas vēl nebija tik skaidrs, un vēl tagad ir daudzas tautas un valstis, ieskaitot, Krieviju, kas protestē pret “rietumu kultūru” un pasludina, ka praktizēs savu unikālo kultūru, kas ir pārāka pār rietumu kultūru. Tie visi ir maldi. Valoda un citas lietas ir nebūtiskas nianses, bet kultūra, kas vispār var šobrīd ilgtermiņā darboties, ir rietumu kultūra.

Šādā izpratnē indiāņiem arī nebija citas izvēles kā pilnībā pieņemt rietumu kultūru, tādējādi labāk garantējot savas valodas un citu atribūtu saglabāšanu. Bet viņu to tā neuztvēra, viņi apzināti pretojās šādai asimilācijai, kas bija neizbēgama jebkurā gadījumā. Arī kanādieši nemeklēja kādus efektīvākus veidus, kā labvēlīgi veicināt šo pārejas procesu. Par to var viņus pelnīti kritizēt. Bet galu galā tas nav daudz atšķirīgs no tā, kad rietumos nosaka kārtību, ka visiem bērniem ir jāapmeklē skola, citādi tā ir vardarbība pret bērniem. Es nevaru pasludināt, ka lūk, mana īpašā kultūra vai ticība noraida bērnu izglītošanu rietumu kultūras stilā. Indiāņu kultūrai tādā veidā, kāda tā tika praktizēta, bija bez nākotnes, tāpēc šo skolu veidotāji apzināti centās bērnus no tās pasargāt. Protams, arī pārcentās un izdarīja arī sliktas lietas, vai lika uzsvaru uz kādu nebūtisku rituālu aizliegumiem. Bet arī tas nav genocīds, jo tad arī Uzvaras pieminekļa aizvākšana Rīgā ir genocīds pret krieviem, jo vardarbīgi neļaus viņiem praktizēt 9. maija ziedu nešanu pie pieminekļa.