Ja būtu totalitāra valdība, kas vajātu noteiktus cilvēkus, vai tu savās mājās slēptu viņus no šīs valdības uzsūtītajiem policistiem? Ja tev būtu tāda iespēja, vai tu viltotu viņu dokumentus, lai viņi varētu apmānīt policiju ar savu identitāti un netikt arestēti?

Šī nav tikai teorētiska lieta – tāds gadījums var notikt jebkurā valstī. Tāds arī notika Austrālijā, kur drakoniskie mājsēžu ierobežojumi noveda pie daudzu cilvēku nāves. Šajā gadījumā tie bija sabiedrības paši zemākie – no narkotiskajām vielām atkarīgie. Mājsēžu dēļ daudzi nevarēja saņemt atbilstošu palīdzību, un pārdozēšanas gadījumi (ko labi apliecina visi dati) krietni pieauga.

Bet bija viena sieviete, kas centās viņiem palīdzēt, izsniedzot atbrīvojumus no mājsēžu ierobežojumiem. Viņas vārds bija Marija Pau.

Problēma bija tikai tāda, ka viņai nebija šādu pilnvaru. Nepatiesi saukt sevi par ārsti ir slikti un tā ir sodāma lieta. Taču šī ir ētikas dilemma – palīdzēt cilvēkiem izdzīvot, zinot, ka tas var izpostīt tavu dzīvi, vai vienkārši pakļauties valdībai un nedomāt par viņiem?

Ja tic statistikai par papildus mirušajiem no narkotisko vielu pārdozēšanas, tad es esmu pārliecināts, ka šī sieviete izglāba vismaz vairāku cilvēku dzīvības. Neviens viņu par to īpaši neslavēs, jo nav jau tā, ka narkomāni īpaši kādu interesētu. Daudzi jau gribētu, kaut viņi visi būtu miruši. Vienīgi kristietības kultūras mantojums mums māca, ka jāpalīdz nostāties uz kājām ir arī tiem, kas ir viszemāk krituši.