Tas tikai nozīmē, ka primāri ar sūdzību iet pie ģimenes ārsta, kurš attiecīgi nosūta pie speciālista.

Vairums cilvēku nav spējīgi izlemt, kad ir jāiet pie speciālista, un lai samazinātu nevajadzīgas vizītes un speciālistu laika tērēšanu, ģimenes ārsti ir kā piekļuves kontrolētāji.

Es zinu, ka Latvijā arī ir šāda sistēma. Ja gribi pa tiešo iet pie speciālista, tas maksā kaut kur €50 par vizīti, ja ar ģimenes ārsta norīkojumu, tad €5. Protams, ir visādi izņēmumi, bet tiešā piekļuve nav galvenais veids, kā tiek pie speciālista. Piemēram, tu pieminēji psihiatru, bet vairums antidepresantu izraksta ģimenes ārsts, un pie psihiatra nokļūst tikai smagāki gadījumi vai nu ar ĢA norīkojumu vai neatliekamos gadījumos pa tiešo. Šī sistēma ir arī UK, tāpēc man nav skaidrs, kas tieši šajā modelī būtu slikts un kāpēc tas ir jāmaina. Un vēl jo vairāk, kas tieši tiek domāts ar jaunu primārās veselības aprūpes modeli?

Agrāk PSRS laikos nebija ģimenes ārsta, bet bija poliklīnikas, kurās bija dažādi speciālisti, pie kuriem varēja pa tiešo pieteikties uz vizīti. Acīmredzot tā tika uzskatīta par neefektīvu, tāpēc Latvija primārajā veselības aprūpē pārgāja uz ģimenes ārsta modeļa.