extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2022-07-14 08:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pārsteidzoši, kā cilvēki var būt tādi vegāni, ka pat vistai nedrīkst pirksta piedurt. Bet kāds no politiķiem nosvilpjas, un viņi visi uzreiz gatavi atbalstīt piespiedu ieroču došanu katram un pat katrai, lai iet frontē šaut citus cilvēkus. Pat Satori par šo uzrakstījis, un tikai komentāros ir kautrīgas piezīmes, ka varbūt tā nevajadzētu.

Mēs jau zinām, ka Satori patiesībā ir noteiktu uzņēmumu propagandas līdzeklis. Bet to, ka cilvēki tik viegli ir propagandējami, es nebiju gaidījis. Kur ir kaut kādi reāli aprēķini? Nav nekā, tikai saliek Somiju, Zviedriju blakus NATO nosaukumam, lai gan šajās valstīs tieši NATO trūkuma dēļ plašam militārajam dienestam bija jēga. Kad Lietuva atjaunoja OMD, viņiem nebija nevienas lidmašīnas vai tanka. Es nezinu, bet man šķiet, ka šādai lidmašīnai ar bariņu profesionāļu ir daudz lielāka jēga nekā 10 tūkstošiem slikti apmācītu karavīru. Vai arī lidmašīnu notriekšanas iekārtu. Cilvēki var gribēt piedalīties karā ar savām zināšanām. Pat Lietuva šobrīd Ukrainai vairāk palīdz ar dronu piegādēm, nekā kājnieku atbalstu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka OMG sakarā noteikti cilvēki tikai bīda savas privāti ekonomiskās, nevis kopējās valsts drošības intereses.

Salīdzinājumam, attiecībā uz biodegvielas atcelšanu arī ļoti drīz parādījās it kā RTU mācībspēku atbalstīts raksts, bet patiesībā uzņēmēju nozares aizstāvība, jo viņiem no tā ir ko zaudēt. Paskatīsimies, kādus argumentus viņi izvirza un kāpēc tie nestrādā:

1) vienīgie ieguvēji būs naftas tirgotāji, bet patērētājiem cenas nesamazināsies
Tas arī nav mērķis, tāpēc šo pieminēt ir nepamatoti. Piekrītu, ka gala cena varētu īpaši nemainīties, jo pat 10% biopiedevu nav tik izšķiroši, lai pamanāmi mainītu cenu. Bet lai jau nopelna. Ieguvums būs nemonetārs un netiešs un netiks atņemti resursi lauksaimniecībai.

2) sociālais taisnīgums
Īsti nav saprotams, kādā sakarā šis ir pieminēts, vienkārši FUD. Valdība var iedot lētās publiskā transporta biļetes jebkurā gadījumā neatkarīgi no degvielas cenu politikas. Bet šeit laikam ir mājiens, ka ar laiku biodegviela būs tik dārga, ka vairums to nevarēs atļauties. Izklausās līdzīgi, kā noteikti uzņēmēji mēģināja pelnīt ar mazajiem HES jeb tā OIK komponente, kas izrādījās korupcija.

Vēl gribu pieminēt, ka nav taisnība, ka visiem trūcīgajiem nerūp degvielas cenas. Cilvēkiem, kas dzīvo laukos, bieži automašīna ir vienīgais transporta līdzeklis, un daudzi no viņiem ir ļoti trūcīgi. Degvielas pieejamība viņiem ir ļoti būtiska.

3) Biodegviela pret pārtiku

Šī informācija, ka Eiropas Savienībā ir lielas neapstrādātas zemes platības, kuras neviens tāpat negrib, ir pretrunā ar pašreizējiem protestiem Nīderlandē. Nē, tie nav zemnieki, kas atsakās apstrādāt zemi, un biodegvielas audzētāji ir labie, kas to spēj izmantot. Visdrīzāk tie ir valdības noteikumi, kas taisās aizliegt fermeriem apstrādāt zemi, jo lauksaimniecība jau tā ir pārāk aktīva.

Varbūt Latvijā tiešām ir kādi neapstrādāti zemes pleķīši, bet kopumā cilvēki pat iet protestēt, lai neizcirstu mežus. Kas nozīmē, ka mēs visas brīvās teritorijas pārvēršam par mežiem un nav nekādu brīvu teritoriju. Principā jau zemnieki var audzēt pārtiku un var audzēt biodegvielu, un viņi skatīsies, kas ir izdevīgāk. Bet no kopējās bilances sabiedrībai ir svarīgāka pārtika.

Ja kādu teritoriju, kur agrāk audzēja graudus vai kartupeļus, tagad pārliek biodegvielas audzēšanai, tad ietekme uz pārtiku ir ļoti tieša. Tas, ka cilvēki izmet ceturtdaļu pārtikas atkritumos, pilnīgi neko nemaina, jo cilvēku uzvedību ir ļoti grūti īstermiņā ietekmēt. Mēs jau tagad zinām, ka sakarā ar Ukrainas krīzi ir noteiktas valstis, kurās draud bads. Karu neizdosies tik ātri apturēt, tāpēc viens no reālākajiem risinājumiem ir veikt šīs piegādes no citiem reģioniem. Bet parasti nevienam nav papildu krājumu, kurus piegādāt. Tie ir jāplāno un jāaudzē. Nu, lūk, šobrīd pat zaļie ir to pasludinājuši par svarīgu mērķi, un globāli tā var būt svarīga problēma.

4) kviešu cenas ir samazinājušās no aprīļa līdz jūlijam

Ar to laikam ir domāts, ka nekādas pārtikas krīzes nav. Pirmkārt, ļoti patvaļīgi izvēlēts periods. Parasti cenas biržā krīt, ka zemnieki jau sāk paredzēt, kāda būs raža. Aprīlī to vēl grūti pateikt, tāpēc risks ir lielāks un cena ir augstāka. Bet kā būtu salīdzināt cenas ar iepriekšējo gadu vai vēl senāk?

5) Ar šo atcēlumu netiks ievērotas zaļo normas

Šīs ir birokrātiskas normas, kuras bija nepareizi uzstādītas, un paši zaļi tagad lūdz ignorēt. Šobrīd ir problēmas ar noteiktiem resursiem – kā minerālmēsli – un biodegvielas audzēšana atņem šos ierobežotos resursus pārtikas audzēšanai. Nīderlandes notikumi arī rāda, ka ne jau tikai CO2 ir svarīgs, arī slāpekļu oksīdu izmeši, ko rada šo minerālmēslu lietošana, ir nozīmīgi, tāpēc kopējais ieguvums no biodegvielas laikam ir diezgan nenozīmīgs.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?