Šis droši vien ir tas, kā izplatās baumas un cilvēki kļūst aizdomu pilni, jo nezina, kam vairs ticēt :)

Nākošais solis droši vien būtu atteikties dzert zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu, jo viena tante teica, ka tās rada demenci. Pat ja šī tante to neteica, turpmākā diskusija jau ir aizgājusi par to, ko darīt ar šīm asinsspiedienu regulējošām zālēm, jo šaubu sēkla ir iesēta.

Realitātē zāles pret augstu asinsspiedienu tieši novērš demences rašanos. Augsts asinsspiediens jau nepalīdz labākai apasiņošanai, nedz arī palielina sirds pārpumpēto asiņu daudzumu. Patiesībā var būt pat otrādi – pie augsta asinsspiediena var būt slikta asins plūsma. Viens no augsta asinsspiediena iemesliem ir sašaurināti asinsvadi, tāpēc sirdij ir grūtāk pumpēt tiem cauri asinis un vajadzīgs lielāks spiediens, lai nodrošinātu plūsmu. Tā ļoti ļoti vienkāršoti aprakstot, lietojot parakstītās zāles pret augstu asinsspiedienu, asinsvadi paplašinās, tāpēc asins plūsma notiek vieglāk un asinsspiediens var samazināties.

Tie nav līdzekļi pret augstu asinsspiedienu, par kuriem būtu jāsatraucas, bet patiešām ir zāles, kuras palielina kognitīvo blakusparādību risku. Pamatā tie ir antiholīnerģiskie līdzekļi, arī antihistamīni – piemēram, pret vemšanu un sliktu dūšu, kā difenhidramīns vai metoklopramīds. Arī ilgstoša diazepīnu lietošana var palielināt demences vai neiroloģisko blakusparādību risku. Tās nav vienīgās zāles ar šādu nevēlamu iedarbību no ilgtermiņa lietošanas. Šeit gribēju tikai pateikt, ka nav pamata satraukumam par zālēm pret augstu asinsspiedienu, konkrēti, bēta blokatoriem – bisoprololu vai betaksololu u.c.; angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem – ramiprilu, perindoprilu u.c.; kalcija kanālu blokatoriem – amlodipīnu, lacidipīnu u.c.