Viens no korupcijas piemēriem Latvijā ir šis.

Kā pozitīvais jāatzīmē, ka beidzot runā par riskam visvairāk pakļauto veco cilvēku vakcināciju, nevis to, cik jaunieši vai bērni ir apdraudēti no garā kovida un tamlīdzīgi.

Negatīvais ir tas, ka pilnībā necenšas neko darīt, lai situāciju labotu. Un šeit es runāju par labu informatīvo kampaņu, kas būtu mērķēta tieši uz šiem senioriem. Latvijā pagaidām nav aizliegts informēt cilvēkus, kā tas ir Krievijā. Tad kur ir problēma? Laikam jau domāšanā, ka šie cilvēki nav pelnījuši informēšanu – lielai daļai no viņiem informācija būtu jāsniedz krieviski, atzīstot faktus, kurus valdība līdz šim bija noliegusi un klaji melojusi, piemēram, ka vakcīnas pasargā no inficēšanās. Šis gedymina avots ir pilnīgs mēģinājums izvairīties no atbildības par savu dezinformāciju. Tajā ir tikai apkopoti dati par dažādiem pētījumiem no dažāda laika intervāla pēc vakcinēšanās, un nekas tur nav par to, ka eventuāli vakcinācija spētu novērst inficēšanos. Ir zināms, ka vakcīnu efektivitāte aizsardzībā no infekcijas pēc vairākiem mēnešiem krietni samazinās.

Bet galvenā doma ir pilnīgi skaidra – ar katru vakcināciju vai saslimšanas reizi organisms stiprina imunitāti pret kovida izraisošo vīrusu, līdz šī slimība kļūs par kārtējām iesnām. Bet jo vecāks ir cilvēks, jo viņam lielāks ir risks no pirmās un varbūt pat otrās saslimšanas. Tāpēc ir jēga no vakcinācijas un arī no balstvakcinācijas pēc kāda laika.