Te kāds cibā ierunājās par inteliģenci vai intelektuāļiem.

Es daudz neko par to nevaru pateikt, bet tie, kas izdomāja un atbalstīja kovida mājsēdes, aizliegumus ceļot, masku nēsāšanu uz ielām un vakcīnu pases, pilnīgi noteikti nav tiem pieskaitāmi. Šie cilvēki ir totalitārisma atbalstītāji.

Intelektuālismu es definētu kā spēju domāt sistēmiskā līmenī nevis tikai individuālu faktu līmenī. Tas ir kā spēja saprast, ka infekcijas slimības rodas no baktērijām un vīrusiem nevis cilvēku netikumiem. Šis daudziem liksies pašsaprotami.

Un tomēr – pat par blaugznu problēmu tik daudzi cilvēki nedomā sistēmiski: tas ir, blaugznas rodas no pārmērīgas sēnītes aktivitātes -> meklējam, kas var nomākt šo sēnīti -> tie ir antifungālie līdzekļi -> kuri šampūni satur šos līdzekļus? -> attiecīgi pērkam un izmēģinām tos.

Daudziem, varbūt pat vairākumam, šī domāšana ir tikai individuālu lietu līmenī: ir blaugznas -> skatāmies reklāmas, kuras sola novērst blaugznas -> tos pērkam, un jo dārgāks, jo iespējami labāks -> ja par dārgu un vairs nevaram atļauties, tad varbūt jautājam, vai nav kas lētāks?

Varētu padomāt, ka dārgo šampūnu ražotāji vismaz būs ņēmuši vērā sistēmiskās atziņas un reklamētajos produktos būs iekļāvuši antifungālo līdzekli. Bet realitāte ir tāda, ka daļa no tiem pat nesatur nekādu aktīvu līdzekli un ir pilnīgi neefektīvi reklamētajam nolūkam.

Lai cik augstu es novērtētu rietumu sabiedrības brīvību un kapitālismu, reklāmas nodaļa tajā ir kauna traips. Cilvēki tiek apvārdoti ar reklāmām, lai pārdotu sūdus. Savukārt objektīvi izvērtējumi šobrīd ir aizvien grūtāk atrodami, jo tie ir nogrimuši tvitera, instagrama un citu sociālo tīklu plūdos.