Nevienam neizdevās apturēt koronavīrusa izplatību, jo lielākā daļa ierobežojumu vai nu vispār nekam nebija derīgi, vai tika apieti ar līkumu. Tīri empīriskā pieredze: es kā skolotājs pastāvīgi esmu kontaktpersona. Teorētiski pat uz bodi pēc maizes nedrīkstu iet. Taču ik dienu eju uz skolu. Vienā klasē kāds saslimst un klase aiziet karantīnā, cita atgriežas no karantīnas, tad pirmā atgriežas, un nākamā aiziet karantīnā - tā augu mācību gadu, - bet es kā kontaktpersona, tb potenciāls pārnēsātājs, ik dienu eju klasē pie tiem, kas parādījušies skolā.
P.S.
Diemžēl sasodītā vakcinācija krietni vien izkropļojusi manas gaidas pēc attālinātā darba. Ja tās nebūtu, tad kā parasti, saslimušo "pīķis" būtu novembra beigās un decembrī, bet ar janvāra beigām ietu līkne uz leju lai maijā sasniegtu minimumu. Tb gaidīju decembri un rīkojumu pavasara mājsēdei. Taču tā vakcinācija izjaukuri dabisko vīrusa sīnusu, un darbs klātienē arī visos puteņos un atkušņos. Esmu nīgrs.