Tas, ka tev ir iebildumi pret padomju laikā esošo sistēmu, vēl nevajadzētu būt iemeslam, lai tevi neinteresētu, kas tajā laikā notika.

Šāda attieksme ir kaut kas līdzīgs PTSD, kad cilvēki nespēj sadzīvot ar savām traumām un cenšas tās izstumt no apziņas, bet tās paliek zemapziņā un turpina ietekmēt visas cilvēka sajūtas.

Tas jau nav nekāds jaunums, ka PSRS nebija uz peļņu balstīta ekonomika, tā bija komandekonomika, tātad naudai tur nevarēja būt vērtība. Bet tikpat muļķīgi ir teikt, ka nauda var būt vienīgais instruments, kas var nodrošināt kārtību un efektivitāti. Konkrēti, medicīna ir tā sfēra, kur tas galīgi tā nav.

Šobrīd Latvijas medicīna funkcionē labi, tikai problēma ir tā, ka valsts atvēlētās kvotas tiek izsmeltas jau gada pirmajos mēnešos. Lielākas naudas piešķiršana nepalielinātu ne birokrātiju, ne kontroli. Tie paši ārsti un slimnīcas turpinātu strādāt, tikai saņemot naudu pa tiešo no valsts, nevis pieprasot maksājumus no pacientiem.