Jau divas nedēļas no rītiem braucu pārpildītā sabiedriskajā transportā. Neviens īsti neievēro noteikto distancēšanos (aizliegumu apsēsties blakus), jo visi grib paspēt uz darbu un skolu. Ietilpības ir tik, cik ir. Vienreiz pat šoferim bija grūti aizvērt durvis. Tā ka cilvēki ir mazāk nobijušies. 2020.g. pavasarī to būtu grūti iedomāties, bet tagad, pat ja puse autobusa klepo, neviens šausmās nelec ārā, saucot: "Kovids, kovids!"

Vispār jau daudz kas ir neloģisks šajos ierobežojumos.