Es domāju, ka facebooks pēc definīcijas ir domāts mazāk pārdomātiem ierakstiem. Daudzas lietas tajā būs tas, ko varētu saukt par šitposting. Protams, problēma ir tā, ka mēs kā sabiedrība nebijām tam gatavi. Viena lieta stāstīt sūdus krogā pie alus kausa, kur to noklausās varbūt līdz 10 cilvēki, bet cita lieta, kur tos izlasa tūkstoši un miljoni. Es tā kā cilvēki neprot nošķirt, tad sociālie tīkli kļūst par sūdu bedrēm, un attiecīgi šie tīkli cenšas moderēt un kontrolēt sekas. Bet tas īsti nedarbojas, jo tas, kas vienam ir sūds, citam ir labs mēslojums, un kurš tad būs tā autoritāte, kas pateiks, kā ir pareizi?

Bet prese ir jau augstāka līmeņa izdevumi, un viņiem ir jāpublicē raksti, kas neradīs nevajadzīgus kašķus un cepienus. Bet kā tu jau pamanīji, bieži sanāk pat otrādi – facebuks cīnīsies par lielāku tīrību, kamēr presē tagad katrs var publicēt sūdus – ka tik klikšķi un reklāmu nauda nāk. Pat ja kaut ko ierobežo, tad tikai tāpēc, ka varētu nepatikt reklāmdevējiem.

Es nezinu risinājumu, bet tomēr šķiet, ka sociālie tīkli ir jāaizliedz, un jāatļauj tikai mazie forumi, nu apmēram cibas līmenī. Šeit tie kašķi vismaz neaiziet līdz globālam līmenim. Savukārt žurnālistiem ir vajadzīga daudz stingrāka izglītība un ētikas normas, lai būtu kā ārstiem, ka par to pārkāpšanu var izteikt brīdinājum vai pat atņemt licenci.

Tā arī varētu samazināt cenzūru – ja tu uztaisi savu blogu vai mājaslapu, tu vari tajā rakstīt visu, ko gribi (izņemot protams, klaji nelikumīgas lietas – bērnu porno utt.). Protams, jautājums, cik daudzi cilvēki tevi atradīs un tā. Bet ja lielie sociālie tīkli ir aizliegti, tad visi ir vienlīdzīgā stāvoklī. Ja tavas idejas ir labas, tad cilvēki atradīs un lasīs un pat naudu samaksās (nu apmēram kā ar substack šobrīd). Bet tam būs vajadzīga lielāka piepūle, tāpēc ātrie kašķi tiks zināmā mērā novērsti.

Cilvēki tāpat galvenokārt meklē izklaides – lai skatās netfliksu un tamlīdzīgi. Un komentē katrs savā mazajā formumā, kā cibā utml.