extranjero (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} extranjero) rakstīja, |
Uh, šīs ir ļoti interesantas dienas.
Šis nav par Pfizer un pat ne par BNT162b2, bet Ventavia. Tomēr Pfizer ir galīgais atbildīgais, jo tā ir viņu vakcīna. Big Pharma parasti paši neveic plašus pētījumus, bet noalgo vairākas pētniecības līgumorganizācijas, kas veic šo darbu pēc pasūtījuma. Pēc visa spriežot, Ventavia bija ļoti paviršs šajā procesā, ka bija ziņotāji FDA par neatbilstībām, taču FDA uz to nav reaģējis.
Tas liek domāt, ka dati par Pfizer vakcīnu patiesībā ir sliktāki nekā par tiem bija ziņots. Ir aizdomas par politiķu korupciju. Es atceros, cik lieli uzbraucieni no politiķu un pat vietējo regulatoru puses bija pret Astra Zeneca, kuri bija pieļāvuši zināmas kļūdas pētījumos, tomēr godīgi tās uzreiz atzina. Tāpat visi nolika Sputnik V vakcīnu par krievu paviršību pētījumos (nešaubos, ka tādas bija, jo krieviem nav tik lielas pieredzes plašos klīniskajos pētījumos). Bet tas, ka Pfizer šajā stāstā bija svētā govs, ir kaut kā aizdomīgi.
Ir saprotams, ka kovida panikas dēļ visi steidzās pēc iespējas ātrāk apstiprināt pirmo efektīvo vakcīnu (Pfizer laikam bija Eiropā un ASV pirmā), tāpēc pievērsa acis dažām neatbilstībām. Bet šobrīd tomēr šķiet, ka tas sāk atspēlēties – vakcīna jau pēc dažiem mēnešiem zaudē efektivitāti, kas rada lielas problēmas.
Ir viens cits interesants notikums. Pfizer ir nācis klajā ar šo: https://www.pfizer.com/news/press-relea
Zāles vēl nav apstiprinātas pat ārkārtas statusā, bet pētījumi ir ļoti pārliecinoši. Ja reālā efektivitāte būs tāda, kā uzrādīts minētajā pētījumā, tad tās ir pat labākas par vakcīnu. Nu vismaz tādā ziņā, ka laicīgi dodot riska grupām pirmo 3 vai 5 dienu laikā pēc simptomu parādīšanās, nebija neviena nāves gadījuma. Arī hospitalizācijas samazināja par 90%. Pat vakcīnas ir tik efektīvas tikai sākumā, bet pēc dažiem mēnešiem jau krieti zaudē.
Pirms pāris dienā Merck UK piereģistrēja jaunas zāles molnupiravīru (Lagevrio), kas pētījumos samazināja mirstību par 50%. Tās tikai nosauktas par game changer. Man likās ironisks šis raksturojums “game changer”, jo bija dzirdēts jau iepriekš – par remdesivīru, kas beigās smagi izgāzās. Es jau gribēju par šo nosaukumu pasmieties, bet nepaspēju – šodien tās vispār šķiet nevajadzīgas, salīdzinājumā ar Pfizer jaunajām zālēm Paxlovid, kurām vēl nav piešķirts aktīvās vielas nosaukums, bet ir tikai eksperimentālo zāļu kods PF-07321332. Otrā Paxlovid sastāvdaļa ir ritonavīrs, kas paredzēts pirmās sastāvdaļas metabolisma aizkavei, un nav interesants ne ar ko citu.
Izskatās, ka Pfizer sajuta deguma smaku par šo vakcīnu pētījumu kritiku, tāpēc nolēma nākt klajā ar šo preses relīzi jau nedaudz priešlaicīgi, lai novērstu uzmanību. Bet tā jau ir – ja Paxlovid ir tik efektīvs, tad kovida problēma ir atrisināta.
No pacientu viedokļa riski joprojām ir ar to, ka nav zināms, kādas ir blakusparādības, cik drīz šīs zāles būs pieejamas, un pats galvenais – cik tās maksās? Ja zāļu kurss maksās teiksim, 1000 dolāru, tad domāju, ka apdrošināšana tās apmaksās ASV pacientiem. Bet ja cena būs $5000? Cenu ga neviens vēl netaisās nosaukt, kas nozīmē, ka uz zālēm būs jāpagaida. Tā noteikti nebūs zema, un jo īpaši liela dilemma būs nabadzīgajām valstīm. Arī Latvijā diez vai valdība tā uzreiz apmaksās katram saslimušam pensionāram 1000 eiro vērtas zāles. Diemžēl, tās būs vajadzīgas arī vakcinētajiem, kuriem būs simptomi, jo ir redzams, ka vakcīnas vairs līdz galam neaizsargā un iznākumu nevar 100% paredzēt. Jā, vakcinētajiem nāves gadījumi ir retāki, bet tomēr ir, un vispārējā nervozajā situācijā neviens negribēs atļauties riskus. Var paredzēt, ka politiskā šmuce kļūs tikai vēl lielāka.
Šis nav par Pfizer un pat ne par BNT162b2, bet Ventavia. Tomēr Pfizer ir galīgais atbildīgais, jo tā ir viņu vakcīna. Big Pharma parasti paši neveic plašus pētījumus, bet noalgo vairākas pētniecības līgumorganizācijas, kas veic šo darbu pēc pasūtījuma. Pēc visa spriežot, Ventavia bija ļoti paviršs šajā procesā, ka bija ziņotāji FDA par neatbilstībām, taču FDA uz to nav reaģējis.
Tas liek domāt, ka dati par Pfizer vakcīnu patiesībā ir sliktāki nekā par tiem bija ziņots. Ir aizdomas par politiķu korupciju. Es atceros, cik lieli uzbraucieni no politiķu un pat vietējo regulatoru puses bija pret Astra Zeneca, kuri bija pieļāvuši zināmas kļūdas pētījumos, tomēr godīgi tās uzreiz atzina. Tāpat visi nolika Sputnik V vakcīnu par krievu paviršību pētījumos (nešaubos, ka tādas bija, jo krieviem nav tik lielas pieredzes plašos klīniskajos pētījumos). Bet tas, ka Pfizer šajā stāstā bija svētā govs, ir kaut kā aizdomīgi.
Ir saprotams, ka kovida panikas dēļ visi steidzās pēc iespējas ātrāk apstiprināt pirmo efektīvo vakcīnu (Pfizer laikam bija Eiropā un ASV pirmā), tāpēc pievērsa acis dažām neatbilstībām. Bet šobrīd tomēr šķiet, ka tas sāk atspēlēties – vakcīna jau pēc dažiem mēnešiem zaudē efektivitāti, kas rada lielas problēmas.
Ir viens cits interesants notikums. Pfizer ir nācis klajā ar šo: https://www.pfizer.com/news/press-relea
Zāles vēl nav apstiprinātas pat ārkārtas statusā, bet pētījumi ir ļoti pārliecinoši. Ja reālā efektivitāte būs tāda, kā uzrādīts minētajā pētījumā, tad tās ir pat labākas par vakcīnu. Nu vismaz tādā ziņā, ka laicīgi dodot riska grupām pirmo 3 vai 5 dienu laikā pēc simptomu parādīšanās, nebija neviena nāves gadījuma. Arī hospitalizācijas samazināja par 90%. Pat vakcīnas ir tik efektīvas tikai sākumā, bet pēc dažiem mēnešiem jau krieti zaudē.
Pirms pāris dienā Merck UK piereģistrēja jaunas zāles molnupiravīru (Lagevrio), kas pētījumos samazināja mirstību par 50%. Tās tikai nosauktas par game changer. Man likās ironisks šis raksturojums “game changer”, jo bija dzirdēts jau iepriekš – par remdesivīru, kas beigās smagi izgāzās. Es jau gribēju par šo nosaukumu pasmieties, bet nepaspēju – šodien tās vispār šķiet nevajadzīgas, salīdzinājumā ar Pfizer jaunajām zālēm Paxlovid, kurām vēl nav piešķirts aktīvās vielas nosaukums, bet ir tikai eksperimentālo zāļu kods PF-07321332. Otrā Paxlovid sastāvdaļa ir ritonavīrs, kas paredzēts pirmās sastāvdaļas metabolisma aizkavei, un nav interesants ne ar ko citu.
Izskatās, ka Pfizer sajuta deguma smaku par šo vakcīnu pētījumu kritiku, tāpēc nolēma nākt klajā ar šo preses relīzi jau nedaudz priešlaicīgi, lai novērstu uzmanību. Bet tā jau ir – ja Paxlovid ir tik efektīvs, tad kovida problēma ir atrisināta.
No pacientu viedokļa riski joprojām ir ar to, ka nav zināms, kādas ir blakusparādības, cik drīz šīs zāles būs pieejamas, un pats galvenais – cik tās maksās? Ja zāļu kurss maksās teiksim, 1000 dolāru, tad domāju, ka apdrošināšana tās apmaksās ASV pacientiem. Bet ja cena būs $5000? Cenu ga neviens vēl netaisās nosaukt, kas nozīmē, ka uz zālēm būs jāpagaida. Tā noteikti nebūs zema, un jo īpaši liela dilemma būs nabadzīgajām valstīm. Arī Latvijā diez vai valdība tā uzreiz apmaksās katram saslimušam pensionāram 1000 eiro vērtas zāles. Diemžēl, tās būs vajadzīgas arī vakcinētajiem, kuriem būs simptomi, jo ir redzams, ka vakcīnas vairs līdz galam neaizsargā un iznākumu nevar 100% paredzēt. Jā, vakcinētajiem nāves gadījumi ir retāki, bet tomēr ir, un vispārējā nervozajā situācijā neviens negribēs atļauties riskus. Var paredzēt, ka politiskā šmuce kļūs tikai vēl lielāka.
Nopūsties:
