Šis ir labs piemērs, kā sākas diskriminācija un aizspriedumi pret autistiem jau no bērnības. Nu, bija nelaimes gadījums un noklīda bērnelis. Paveicās, ka atrada 3 dienu laikā, vēl dzīvu un vispārīgi veselu. Vajadzētu priecāties, bet nē – sāk visādus apvainojums, ka tajā lietā kaut kas nav tīrs, ka tas nav iespējams, ka bērnelis izdzīvojis brīvā dabā 3 dienas un naktis.

Kaut kas tajā ir, ka autisti grūtāk pakļaujas panikai. Bet pārējiem tas ārkārtīgi nepatīk, un viņi gatavi par to uzreiz nosaukt autistus par psihopātiem un tamlīdzīgi.