(1) tas palielina garantiju, ka olšūnas ir derīgas. - sāksim ar to, ka ziedo nevis olšūnas (kas ir apaugļota dzimumšūna), bet oocītus, bet tas tā. No vienas puses jā, vesels bērns norāda, ka tās dzimumšūnas, kas izveidoja šo bērnu, bija veselas un liek nosliekties uz secinājumu, ka nav ģenētisku pataloģiju, bet vai tas uzreiz norādīs, ka visas citas sievietes dzimumšūnas ir veselas? Nē, tas nav neapšaubāms pierādījums. Pieaugot vecumam, pieaug risks hromosomālām izmaiņām un oocītu donorēm ir vecuma limits 21-34 gadi. Jo, kā zināms, sākot no 35 gadu vecuma, risks ģenētiskām aberācijām pieaug. Tātad, ja sieviete būs vispirms dzemdējusi, tikai tad ziedos oovcītus, tās vecums būs tuvāks augšējam limitam, kas palielina risku tam, ka oocīts var būt ar hromosomālu aberāciju. Nav jau arī tā, ka dzimumšūnu donori netiek pārbaudīti uz ģenētiskām patoloģijām, tā ka par kvalitāti var pārliecināties arī bez iepriekšējas grūtniecības.
Nākamais teikums vispār neattiecas uz dzimumšūnu 'kvalitāti'. STI visiem dzimumšūnu donoriem ir obligāto pārbaužu sarakstā. Bet tas vispār ir svarīgāk kontekstā, kā neauglības CĒLONIS. Un nevis tādēļ, ka sabojāja dzimumšūnas, bet tādēļ, ka sabojāja, piemēram, olvadus, kamdēļ rodas neauglība. STI biežums pieaug? SPKC dati par Latviju neuzrāda pieaugumu, drīzāk samazinājumu. un kas ir slikta dzīve?
Interesanti, kur ņemts un pierādīts tas, ka oocītu donore var kļūt neauglīga? Tikko veicot mazu izskrējienu cauru datu bāzēm (ne lielu, bet koncentrējoties uz meta analīzēm vai kopsavilkumiem), tad pastāv cita veida sarežģījumi. Interesanti, ka 30 gadu laikā, kopš ir IVF un oocītu donēšana ir tikusi pielietota, nav ziņu par to, ka oocītu donēšana radījusi neauglību. Vai tiešām šis jautājums nav radījis bažas ASV vai Eiropas centriem? Un kāpēc gan citur nav šāda ierobežojuma? Jo nav gan gluži tā, ka Latvieši ir paši piesardzīgākie un visu visrūpīgāk pārdomā. Nav korekti salīdzināt talidomīdu ar oocītu donēšanu. Jo runa ir par to, kas notika pēc medikamenta lietošanas neilgi pēc tā izlaišanas tirgū un praksi, kas ir pārbaudīta ilgākā laika posmā. Turklāt, kopš un mācoties no talidomīda gadījuma ir stipri augstāki drošības standarti pirms kāda metode tiek pielietota klīnikā. Latvija šajā ziņā nav nekāds inovators un izmanto tikai pārbaudītus indukcijas protokolus un metodes.
Un par motivāciju ziedot. šķiet, ka eksperte vairāk uzsver savas domas par šo, nevis balstās pētījumos par oocītu donoru motivāciju, kas ir plaši veikti, vai pētījumos, par oocītu donoru sajūtām pēc ziedošanas, kas uzrāda pozitīvas pieredzes un gandarījuma iegūšanu, jo tā ir palīdzēts kādai ģimenei kļūt par vecākiem.
Kāpēc sieviešu diskriminācija? Tāpēc, ka līdzīgs noteikums nav vīriešiem. Kādēļ gan pēc tādas pašas analoģijas nebūtu jāpārbauda, ka to dzimumšūnas nav 'derīgas'? Un kā gan vīrietis bez bērniem var apzināties, ko nozīmē sajūta, ka esi kādu apaugļojis?