Tas ir neizbēgami. Ja es pasaku kaut ko, kas neatbilst woke garam, tad sākumā ar mani aktīvi diskutē, cenšoties pierādīt, cik ļoti es kļūdos. Pēc tam nosoda mani, un beigās nobano, ja es mēģinu pie viņiem kaut ko argumentēt.

Nu, es esmu autists un man ir grūti uztvert lietas, par kurām nav pieņemts runāt sabiedrībā, un faktiski es esmu nevēlamā persona vairumā grupu.

Es vēl pirms kovida sāku strādāt Latvijā aptiekā kā farmaceits. Reiz atnāca cilvēks pēc antibiotikām bērnam un viņam bija tikai vadītāja apliecība. Es teicu, ka man ar to pietiek, jo manuprāt tas pilnībā pierāda identitāti, tajā foto un personas kods – viss kas vajadzīgs. Visi aptiekas darbinieki bija šokēti un teica, ka tā nedrīkst un vispārīgi sāka pret mani slikti izturēties. Tai pašā laikā viņi bez pārmetumiem atsevišķos gadījumos pārdeva antibiotikas cilvēkiem vispār bez receptes, kas nav atļauts, un ko es nekad nedarītu, jo tas bieži nav vajadzīgs, ir riskanti no klīniskā viedokļa, jo bez ārsta izvērtēšanas pacients var nezināt, kuras antibiotikas vispār der, un var vairot antibiotiku rezistenci. Bet es par to neiebildu, jo nu tā ir katra paša farmaceita atbildība. Bet šeit ir asimetrija – ja tu dari vai runā to, kas vispārīgi ir pieņemts, tad ir ok. Bet ja tu dari vai runā to, kas principā ir ok, bet nav pieņemts, tad sagaidi tūlītēju nosodījumu un sekas. Manā gadījumā aptiekas vadītāja pateica, ka man ir jāatvadās no šī darba.