Cibā, piemēram.

Cik daudzi šeit patiešām ticēja, ka, piemēram, Tukuma dedzinātājs bija homofobijas upuris? Kad atklājās īstie fakti, tad pārtrauca par to runāt, jo pats gadījums jau daudz neinteresēja. Tas bija tikai iemesls woke signalizēšanai.

Cik daudzi tiešām domā, ka ASV ir problēma ar melnādaino apspiešanu? Cik emocionāli cibā runāja par atsevišķiem gadījumiem, bet nekad nepieminēja, ka piemēram, melnādaini ir lielāki imigrācijas pretinieki nekā baltie.

Cik daudzi patiešām no sirds nosoda gnidrologu par viņa vērojumiem? Pēc rupjības hedera vai mazeltov ir tikpat rupjas, kā viņš, bet viņas labāk prot signalizēt par to, ko no viņām sabiedrība sagaida.

Visbeidzot uzbrukumi Krišjānim. Kaut kā neatceros, ka viņš būtu uzbāzīgi rakstījis pie manis, lai gan nepiekritu viņam itin bieži. Nē, vienreiz bija gan, kad es viņa komentāru izdzēsu, bet tas vēlreiz parāda, ka ja viņš kādam traucēja, tad ar vienu banu viss būtu līdzēts. Neticu, ka viņš vispār kādam traucēja. Viņš bija kā mērķis, uz kuru visiem signalizētājiem izpausties.

Domāju, ka tieši tāpat cilvēki signalizē par lokdauniem. Valdības saprātībai piemērotu pasākumu izvēlē šeit netic gandrīz neviens, bet aktīvi signalizē, ka tos atbalsta, jo citādi jau “būsi tantes slepkava”.