Daudziem ir ļoti bail vecumā zaudēt prāta spējas. Bet viens mans pasniedzējs rādīja video, kur šie senilie večuki uzliek austiņas un klausās savu iecienīto jaunības mūziku, un ir laimīgi. Pofig, ka vairs nepazīst pat savus tuviniekus. Tie ritmi, kas jaunībā galvā iedzīti, paliek uz mūžu un nekāds Alcheimers tos nevar izkvēpēt. Ko tad vairāk tādam pensionāram vēl vajag?