Tur jau tā lieta, ka konkrētais personāžs nebija ar lauztu kāju un depresijā, bet pilnīgi vesels, kad izvēlējās pagaršot heroīnu.

Es nesaku, ka visiem to vajag darīt, vai ka vajag legalizēt vai vēl ko - es saku, ir cilvēki, kuriem tas izdodas. Viņš intervijā uzsver atbildības izjūtu - ja cilvēks jau tā dzīvē ir bezatbildīgs un nevēlas neko kontrolēt, tad ar narkotikas viņš nespēs nokontrolēt un aizies neceļos, attiecīgi viņaprāt vaina nav narkotikās, bet konkrētos cilvēkos. Tāda ir viņa versija.

Starp citu, man pēc krusteniskās saites arī bija kaut kādas opioīdu tabletes, neatceros vairs nosaukumu. Lietoju apmēram mēnesi. Absolūti neizjūtu vēlmi to darīt atkal - galva iegrimst kā vatē, viss vienalga, pat grāmatu nevar normāli palasīt. Kam man tas vajadzīgs? Kamēr kāja pēc operācījas īdēja, tas palīdzēja noņemt sāpes, kā arī naktī normāli gulēt. Bet nekādu kaifu es točna nenoķēru.

Marihuāna - tas jau ir pavisam cits stāsts!