korupcija zāļu iepirkumos
Tiek apstiprināts, ka Latvijas Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) nav jāveic zāļu iepirkumi. Šim regulatoram ir tikai zāļu apstiprināšanas funkcija. Būtībā šī iestāde pasaka – šīs zāles ir labas vai sliktas, kā arī veic blakusparādību uzskaiti un novērošanu, un ja vajadzīgs, atsauc nedrošas zāles vai izmaina reģistrācijas noteikumus. Lai nerastos interešu konflikti, zāļu iegādi veic citas iestādes, un ZVA arī nespriež par biznesa ķēdēm vai loģistiku, kādā šīs zāles tiek piegādātas. Tāda kārtība ir pieņemta starptautiski, un pat ja nav ideāla, tad tomēr skaidra un funkcionāla.

Es saprotu, ka šis raksts ir publicēts tieši tāpēc, lai pateiktu, ka ZVA nav un nevar būt nekādas atbildības par esošo vakcīnu iepirkuma skandālu, jo tā nav viņu kompetence. Attiecībā uz vakcīnu drošumu ZVA ir bijusi piesardzīgāka par Eiropas zāļu aģentūru (EZA), tāpēc arī šeit nekādus pārmetumus nevar izvirzīt.

Tāpēc jo dīvaināka bija ZVA šefa iesaiste lēmumos par vakcīnu iegādēm. Vienā gadījumā Henkuzena kungs devis prezentāciju veselības ministrijas vārdā, kad ministrijas pārstāvis nebija ieradies. Tiktāl to vēl varētu uzskatīt par konsultāciju vai dalīšanos ar viedokli.

Bet šis jau ir kaut kas nesaprotams. Iespējams, ka Viņķele to rāda izrautu no konteksta, lai mīkstinātu savu atbildību, bet kopumā tas rada iespaidu, ka Henkuzens tur ir bijis teju vai galvenais lēmējs un noteicējs par visiem iepirkumiem.

Viss šis liecina par ārkārtīgu korupciju farmācijas sfērā Latvijā, jo nedomāju, ka ZVA tāpat vien censtos uzņemties lomas ārpus savas kompetences. Visdrīzāk īstos lēmumus par to, kādas zāles, no kuriem farmācijas uzņēmumiem, par kādu cenu iegādājas un caur kādiem vairumtirgotājiem piegādā, nosaka pavisam citi cilvēki, nevis oficiāli zināmie (jeb tie, kam formāli ir tiesības to darīt).

Ja pēc šī galvas neripos (vismaz ar ZVA šefa atkāpšanos), tad korupcija ir tik dziļa, ka pat nekāda pandēmija to nevar iznīdēt.

Papildināts: Vēl ir čaritabla interpretācija, ka veselības ministrija bija tik disfunkcionāla, ka Henkuzens bija vienīgais, kurš kaut ko darīja saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Viņš pieļāva kļūdas, bet kurš gan nekļūdās. Ja viņš neko nebūtu darījis, tad Latvijai vispār nebūtu vakcīnas.

Kā tur īsti viss bija, droši vien līdz galam mēs nekad neuzzināsim. Bet ir biedējoši apzināties, uz kādiem puņķiem turas veselības sistēmas vadība Latvijā, īpaši apzinoties e-veselības disfunkciju un mūžīgo dīkstāvi.