Varbūt, kad cilvēki dzīvē nav laimīgi, viņi meklē vaininieku. Kristieši meklē visu laiku, jo brīvi atzīst, ka dzīve ir ciešanas, plus viņi tik ļoti cenšas nest krustu, kas viņus padara vēl sirdīgākus. Bet otra galējība, vainu meklē visās iespējamās pasaules izpausmēs, tai skaitā tajās, ko uzskaitīji, jo neuzskata, ka ciešanas ir normālas un viņu pašu atbildība tās nest.

Tikai mazumiņš laimīgo, vai to, kas sūri iemācījušies, vai aukstasinīgi izlēmuši, ka necietīs nekadu nelaimību, bet gan pievērs uz to acis un pacietīgi gaidīs laimes brīžus vai tie nāks vai tā arī nekad neatnāks, bieži ir ambivlenti pret pasaules galējībām un strīdiem. Jo viņiem nevajag vaininieku, jo labi zina, ka enerģija ir jāinvestē stratēģiski un gudri.