Cilvēki šūmējas par nebūtiskiem izteicieniem par pagātni galvenokārt tāpēc, ka viņiem pietrūkst saprašanas, lai spriestu par šodienas aktualitātēm, vai to, kuri eksperti ir vērā ņemami par aktuāliem jautājumiem.

Konkrēti, es vēroju jautājumus par vakcināciju. Šodien pēc ziņām, ka Latvijā puse inficēto ir britu variants, un ka Francijā atjauno lokdaunus, arī it kā britu varianta dēļ, secinu, ka Zvi janvārī bija pilnīga taisnība – ja neforsēsim vakcināciju, tad lipīgākais britu variants ņems virsroku. Tas bija signāls nezaudēt vakcinācijā nevienu dienu un nevienu stundu. Pat ja pilnībā šo sacensību nevarējām uzvarēt, tad tomēr ikviens ieguvums janvārī varēja samazināt turpmāko izplatību par kaut kādu daudzumu (kas pieaug eksponenciāli).

Vajadzēja arī vairāk argumentēt par to, ka galvenais ir pēc iespējas iztērēt visas devas, un varbūt pat apsvērt 1. vakcinācijas devas būtiskumu (neatliekot 2. devu rezervē) – pirmās devas vispirms. Bet tā vietā valsts regulatori apturēja AZ vakcīnu tikai dažu ļoti nenozīmīgu asins recekļu gadījumu dēļ. Ar to ne tikai aizkavējot vakcināciju (it īpaši Latvijā, kur AZ vakcīnai ir lielāka nozīme nekā citur), bet arī vairojot pretvakcīnas noskaņojumu sabiedrībā.