Tāds ieraksts par vajadzību apmācīt tapa pēc tam, kad bija raksts par vienu ar kovidu vecu cilvēku, kuram jau slimnīcā pateica, ka viņš nomirs, tāpēc aizsūtīja mājās. Bet mājinieki nepadevās un uzsāka viņa aprūpi pēc pilnas programmas. Plus bija tas, ka viņam jau bija mājās skābekļa aparāts, bet tik un tā slimnieka aprūpe nav viegls darbs, bet viņa radinieki to centīgi paveica, un slimnieks izveseļojās.

Ar kovidu ir tā, ka nav nekāda specifiska ārstēšana. Teorētiski to visu varētu izdarīt mājās. Ne visiem veciem cilvēkiem, bet daudziem tomēr radinieki, kas būtu gatavi daudz darīt viņu labā, bet pietrūkst prasmes vai zināšanas, arī skābekļa aparāti. Tas būtu galējais variants, ja visas slimnīcas ir līdz galam pilnas.

Arī ja galu galā ir jāmirst, tad UK ir normāli nomirt mājās, radinieku lokā. Mēs aptiekā regulāri izsniedzam zāles dzīves pēdējām dienām – pretsāpju līdzekļus, pretkrēpu, prettrauksmes līdzekļus, kas tiek ievadīti ar pastāvīgu injekciju. Attiecīgi tiek apmācīti mājinieki, kā ievadīt un dozēt zāles, un viss notiek (kaut kur ap 33% gadījumu). Ja var UK, tad kāpēc nevarētu citās valstīs?