Mēs labi zinām, ka Latvijā cilvēki protestēja ļoti maz pret PSRS okupāciju. Es šaubos, ka Ukrainā cilvēki bija daudz aktīvāki.

Cilvēki ir ļoti pakļāvīgi – šobrīd kovida laikā nevienu pat nevajag mērdēt badā, jo cilvēki paši bailēs atbalsta bezjēdzīgus lokdaunus. Nu dažiem policija uzliek sodu un daži iebilst, bet tā ir maza minoritāte.

Var vēl argumentēt, ka tā bija tikai padomju valdības kļūda – ka viņi baidījās no ukraiņiem vairāk nekā bija pamatoti. Bet man šķiet, ka tas tā diez vai bija. Valdībai jau pietika ar gulagiem un čeku.

Bet daudz ticamāk ir tā, ka tie, kas mēģina pierādīt, ka tas bija apzināti, pārspīlē ukraiņu varonību. Nacionālistiem vajag kaut kā attaisnoties, kāpēc tauta pieļāva šīs padomju laika okupācijas.

Piedod, bet es leju aukstu ūdeni uz šādiem nacionālistu sapņiem. Tas nenozīmē, ka es attaisnoju padomju sistēmu. Es saku tikai to, ka vēlme uzdot vēlamo par esošo nekādi nepalīdz.

Tieši tāpat pēc 10 gadiem mēs raudzīsimies pagātnē un teiksim, kā gan tā varēja sanākt, ka visi piekritām kovida dēļ uz tik lieliem lokdauniem, kas nodarīja vairāk ļaunuma nekā labuma (caur lielāku depresiju, kas samazina dzīves ilgumu vairāk nekā kovids)? Un kādi argumentēs, ka tauta jau bija pret, bet ļaunās valdības cietsirdīgi apspieda tautas protestus.

Bet tā nebūs patiesība. Daži protestēja, un valdības tiešām bija ļoti stingras. Bet faktiski vairums cilvēku ne tikai neko neteica, bet arī atbalstīja šo absurdo politiku.

Bet galvenais ir tas, ka valdības uzskatīja, ka rīkojas pareizi. Nav nekāda konspirācija, ka tās apzināti grib kaitēt cilvēkiem, lai gan rezultāts ir tieši tāds.