Nevajadzētu par to satraukties.

Man šķiet tas, cik neatbildīgi lieto šo vārdu “mūs satrauc” visās preses relīzēs, ir lielā vainojams pieaugošajai histērijai un garīgās veselības krīzē.

Jebkurām zālēm ir blakusparādības, bet ārsts vai farmaceits nekad par tām visām uzreiz pacientam neteiks, jo citādi pacients nobīsies un nelietos šīs zāles, kas varbūt viņam var glābt pat dzīvību. Savukārt šajā pandēmijā no visām malām skan – satraucies, satraucies! Tas ir ļoti nevēlami un kaitē.

Izmainīt cilvēku uzvedību pietiekamā mērā, lai mazinātu slimības izplatību, neradot lieku satraukumu, ir grūti, bet Zviedrijas piemērs rāda, ka tas ir iespējams. Caurmēra zviedrs ir samazinājis infekcijas nodošanas kontaktiespējas vairāk nekā caurmēra brits. Zviedrijas pieeja ir daudz advancētāka, balstīta uz smalku cilvēku ietekmēšanu, ar pozitīviem pamudinājumiem. Un tie arī strādā labāk nekā sodi vai biedinājumi, kā – ja tu nevalkāsi maskas, tad nomirsi.

Nekad, nekad ārsts vai farmaceits nedrīkst teikt pacientam – ja tu nedzersi zāles, tad nomirsi! Tā teikt ir rupjš profesionālās ētikas pārkāpums, par tādu attieksmi var pat atņemt licenci.