Latvijai bija daudz laika šo jautājumu risināt – kas būtībā ir organizācijas jautājums par saprātīgu resursu izlietojumu.

Tik daudz par slimnīcām nezinu, bet bija runa par to, ka vakcinācijas (ja un kad būs pieejamas) būs grūti visiem veikt ātrā tempā, jo nav jau tik daudz to ārstu, kas to var darīt. Realitātē apmācīt veikt vakcinācijas var veikt ļoti ātri. Tur nekā sarežģīta nav – kā iedurt adatu pareizajā vietā un izspiest virzuli. Vēl nedaudz jāzina, ko darīt anafilakses gadījumā utt. To apmāca vienas dienas kursā.

Bet mūsdienās to neviens nespēs operatīvi noorganizēt, jo valdību nevarība ir sasniegusi episkus apjomus. Ir izdoti pārāk daudz noteikumu, kas to visu regulē, un neviens negrib uzņemties atbildību kaut ko mainīt.