Viena lieta, kas vieno Hezbollah un valdības, kas ieviesa stingras karantīnas, neņemot vērā to mazo efektivitāti un lielo kaitējumu, ir cīņa pret ienaidnieku.

Hezbollah izpostīja Libānu jau pirms sprādziena ostā. Viņi visu laiku cenšas citiem uzbrukt un saskata, ka visapkārt ir ienaidnieki, bet rezultātā viņi tikai izposta paši savu valsti. Nekādā plašā karadarbībā viņi nav piedalījušies, un reāli jau viņus neviens daudz neapdraud, bet mūžīgā kara retorika un dzīve iedomātā ienaidnieka ielenkumā var būt tikpat postoša.

Līdzīgi ir ar tiem, kas uztver koronavīrusu kā ienaidnieku, un runā par nebeidzamo cīņu un mobilizāciju pret to.

Vīruss nav saprātīgs, un pret to nevar cīnīties. To var vai nu izārstēt, vai arī izvairīties no tā izplatīšanas. Galu galā var arī iegūt imunitāti pret to – vai nu ar vakcīnu, vai dabiskā ceļā.

Visu šo pasākumu pielīdzināšana karam ir ļoti nevajadzīga un tikai rada nevajadzīgu satraukumu. Karš ir ļoti postošs, pat ja tas mājo tikai cilvēku galvās.