Šeit droši vien ir problēma, ka daudzi pētnieki bieži uzdod vēlamo par esošo. Visiem ļoti gribas, lai vēzis, šizofrēnija, alcheimers utt. būtu izārstējams, tāpēc pētnieku naratīvs bieži ir tāds, ka tūlīt jau viss būs.

Šādas intervijas ar zinātniekiem ir kā Kastaņedas grāmatas – lasītājam nav iespējams pateikt, kur tiek izteiktas cerības un kur ir aprakstīta pašreizējā realitāte.