Tas nav vienkārši par jušanu līdzi snorkei un vēl dažiem cilvēkiem. Miljoniem cilvēku dzīves tagad būs izpostītas uz ilgu laiku, tūkstoši izdarīs pašnāvības. Tu nevari vienkārši pateikt – ka karantīnā tomēr ir vieglāk. Jo tā kaut kādā veidā ir vainas uzlikšana uz paša cilvēka, kuram tagad ir depresija un kurš domā par pašnāvību, lai gan tavā vērtījumā viņam atšķirībā no Beirutas iedzīvotāja tā nevajadzētu justies.

Ziņās tagad raksta par Mišeli Obamu, kura arī izjūt depresiju. Viņa konkrēti piemin karantīnu, rasismu un Trampu. Kāds gan rasisms, ja viņas vīrs ir ASV ex-prezidents? Šeit jādomā, ka BLM protesti arī ir karantīnas radītās frustrācijas izpausme. Bet daļēji varu piekrist par Trampu, kurš savā ziņā ir atbildīgs par karantīnu.

Kāpēc valdības tā darīja, ir ļoti labs jautājums. Es sāku aizdomāties, kāpēc hezbollah tā darīja ar amonija nitrāta kravu. Nedomāju, ka viņi visi bija pilnīgi neizglītoti idioti. Daudzi augsta līmeņa teroristi patiesībā ir izglītoti džeki. Šeit drīzāk varētu izpausties varas dinamikas, kas neļauj pieņemt racionālus lēmumus. Teroristu valdībai patiesībā ir maz rūpes par iedzīvotājiem. Šādas traģēdijas var tikai vēl vairāk nostiprināt viņu varu.

Demokrātiskām valdībām it kā vajadzētu vairāk domāt par cilvēku labumu, un vispārīgi tā ir. Bet acīmredzot noteiktos apstākļos varas dinamika arī rada nevēlamas darbības. Viens iemesls, ka visām valdībām galvenais mērķis ir tikt pārvēlētām. Attiecīgi tiek drīzāk pieņemti nevis tādi lēmumi, kas ir ilgtermiņā labāki, bet tādi, kas mudinās iedzīvotājus balsot par tiem. Ja tautu ir pārņēmusi panika, tad valdības ļoti aktīvi piebalsos. To labi parāda tās muļķības, kad dažās vietās pašvaldības smidzināja balinātāju pludmalēs, lai cik tas absurdi nebūtu. Šobrīd par pludmaļu ekoloģiju satrauksies tikai daži, bet vairums domās, ka pašvaldība aktīvi cīnās pret koronavīrusu.