Skumīgais...
Atkal viena bezdarbībā pavadīta diena. Tiešām nesaprotu, kas notiek ar mani:( Neko, neko, neko negribas un arī nevar izdarīt...
Tikko lasīju meiliņus, lai varētu patīrīt paskastīti un... Atklāju vienu tādu mazlietiņ piemirstu, bet tomēr kaut kur aizkavējušos vēstulīti. Ko man laikam bija jāizlasa nedaudz agrāk (pirms dažām dienām). Mazlietiņ citēšu: (drīzāk jau pārkopēju tikai:) )

"Ir teiksma par putnu, kas dzied tikai reizi muuzjaa, bet skaistaak neka jebkursh cits virs zemes.
Reiz shis putns atstaaj ligzdu, un dodas mekleet eerkshkju kruumu, un neliekas mieraa kameer nav to atradis. Un tad spiezdams kruuti pret pashu asaako un garaako eerkshii tas uzsaak savu dziesmu, un mirstot paarspeej pat ciirullja trelljus...
Visa pasaule apklust un Dievs debesiis smaida...
Jo PAR PASHU BRIINISHKIIGAAKO IR JAAMAKSAA AR DEDZINOSHU SAAPI!!!!"

To man rakstīja Annucs:)
Bet es vēl joprojām jūtos kā apdauzīta:(((