Pārdomu un jūtu mudžeklis [entries|friends|calendar]
susurs

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[08 Oct 2005|02:17pm]

Ņu vot tā :) Tā kā darbiņā esmu tikusi pie sava datora vārda, tad pirmo reizi pusgada laikā darbā šeit ielūru :) Zin, tomēr nav patīkami sacerēt un filozofēt par dzīvi, kad tev var kāds mierīgi iejaukties pa vidu.

Dzīvītē viss iet ņigu ņegu :) Trešdien tikāmies ar turku Yasinu, tad 4dien satikos ar Antriņu no Anglijas. Bijām pasēdeēt Spalvās un vēlāk gājām uz 4BK. Tur nu die bija ak tu tētīt :) Viens vienīgs lošu bars tovakar apkārt.

Ai, tomēr slinkums kaut ko postēt :) Vēlāk, varbūt....

1 comment|post comment

[05 Oct 2005|01:25pm]
Esmu mazlietiņ saskumusi. Šodien pavadīju sencīšus uz Angliju. Šķiet nākamreiz šos redzēšu tikai nākamgad... It kā jau kas tur, bet ir skumīgais :(
2 comments|post comment

[22 Sep 2005|02:03am]
Nu gan tas nets velkas...
Ko lai labu izstāsta? Beidzot savācos un vismaz nedaudz pievācu savu māju, a savādāk pa dienu Čiepiņa viena te tādus brīnumus sadara, ka bail skatīties ;)
Gribējās tik teikt, ka sieviešu nojautām reizēm ir pamats un ir tām jātic. Kā nu ne, tad, kad man nebija tā labākā pašsajūta, tad izrādās, ka manam jaunajam draugam ir bijušas lielas problēmas viņa ģimenē. Un vissūdīgākais ir tas, ka es tur nekādīgi nevaru palīdzēt, nevaru būt līdzās, lai arī man to tā gibētos.
Viņš man beidzot tomēr atrakstīja meilu un nu es gaidu no viņa atbildi... Cauru dienu lūkojos meilā un ceru, ceru, ceru...
Bļāviens! Gribas laiku atgriezt atpakaļ un tad apstādināt!!!
2 comments|post comment

[14 Jun 2005|03:45pm]
Un tā nu es dzīvoju - dzīvoju dienai nevis nākamajam gadam, mēnesim vai gadsimtam, reizēm sanāk pakavēties pagātnē, bet kā jau teicu, esmu savādāka... Pat savādi šķiet, ka visi apkārt spriež un ieplāno savu tālāko nākotni, bet man pašai ir pat tā mazliet dīvaini domājot par sevi, jo kādreiz bija sapņi, ieceres un vēl sazin kas, bet tagad pēkšņi nav vairs tā visa... Ir savādāk, nezinu vai labāk, bet pavisam savādāk...
post comment

[14 Jun 2005|03:42pm]

Cilvēki kā cilvēki, bet es tikai šķiet tāds mazs meža dīvainītis... Daru citiem nesaprotamas lietas augām dienām, bet viņi man par to nedrīkst pārmest, jo dzīvojam taču visi tikai vienu reizi... Un katram savs ceļš ejams.

post comment

[08 May 2005|11:48pm]
Ienīstu! Tās brīvās dienas tik ātri aizskrien...
post comment

[05 May 2005|10:39pm]

Mana pirmā darba diena ir beigusies... Jūtos garīgi un fiziski izpumpēta... It kā jau bija ok, bet tomēr daži klienti, nu tādi cūkas, rupuči un pretekļi, ka tikai kādam ko uzdirst un vēl sazin ko.

3 comments|post comment

[24 Apr 2005|01:16am]

Divas dienas esmu pavadījusi kopā ar Vituku gandrīz neko nedarot. Lai gan ir bijis tik daudz darāmā, tomēr es neko nenožēloju, jo laiks, ko pavadi ar jaukiem cilvēkiem nevar būt nožēlojams :)

Biju bibliotēkā un kārtējo reizi pārliecinājos, ka tieši to, ko vajaga, nekad nevari atrast...

6 comments|post comment

[21 Apr 2005|01:42am]
Pabeidzu lasīt Annu Karēņinu. Ir pieveiktas gandrīz 800 lapaspuses krievu valodā - labs sasniegums( varbūt vienīgi nav īstais vārds ), vai ne? :)
post comment

[20 Apr 2005|11:39pm]
[ mood | happy ]

Man tagad uzradās priecīgs prāts :) Sazvanījos ar mammu, tik ļoti sen nebiju viņu dzirdējusi. Man viņu žēl, es laikam nespētu nostrādāt tik garas stundas...

Nodibināju labus kontaktus (vismaz tā man šķiet) ar dežuranti - pokimonu. Kādreiz man likās, ka viņa ir patiešām briesmīga tantiņa, bet ir ok :) Tagad jau ar visām dežurantēm būs nodibināti labi kontakti :)

Ir baigi apzināties, ka visu vīkendu nosēdēšu pie grāmatām... Bet kas man cits atliek? Vismaz dzīvei ir radies dzīvesspars un maziņš prieciņš ar :)

Darba vietā vismaz pagaidām liekas, ka strādā jaukam sievietes, es būšu tā pati jaunākā. Iedeva man varen smagu mapi pārlasīšanai. No rītiņa biju kases apmācībā. Bet nu pagaidām ir bail sist uz pogām, jo kas tik var nesaiet greizi :)

Viss rit uz priekšu :)

 

2 comments|post comment

[19 Apr 2005|09:57pm]

Vui, jau atkal ar mani kaut kas notiek :) Nav vairs tā, ka mājās tikai guļu :)

Brīvdienas pavadīju aiz Murjāņiem "Ieviņās" pašpārvaldes motivācijas seminārā. Izklaide jau laba, tomēr no tās motivācijas man ir tikpat daudz cik pirms tam...

Jau otro dienu mācos strādāt savā jaunajā - nākamajā darba vietā. Vakar bija pavisam grūti, šodien jau biki vieglāk :) Lai gan tikai sīkumus varbūt māku izprast, domāju, ka gan jau būs labi. Man patīk, ka būšu nopietni strādājošs cilvēks, kaut arī tikai uz pāris mēnešiem.

Nu man ir vēl jāizšķiras - vai būt trešajai liekajai draudzeņu būšanā vai nē. Lai arī kā gribētos, labāk izvēlos novērotāja statusu... Tāpat nevaru būt tāda, kāda neesmu, nedz daudz runātīga, un pat nezinu kāda vēl...

Pa bikiņam sāk lietas iet arī parādu kārtošanā. Vakar par kursa darbu dabūju 8, tā bija laba sajūta, ka viens jau galā.

Mani atbrīvoja no mācību maksas par šo pusgadu :) Vismaz vēl mazāk par ko domāt.

3 comments|post comment

To saņēmu draugiem.lv... Ir par ko padomāt... [25 Mar 2005|04:46pm]
Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka mums ir augstākas mājas, bet
zemāki mērķi;
plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām.
Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
mēs pērkam vairāk un priecājamies mazāk.
Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes;
vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika.
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;
vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju;
vairāk ekspertu tomēr vairāk problēmu;
vairāk zāļu, bet mazāk veselības.
Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz, smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu, pieceļamies no rīta pārāk noguruši,lasām pārāk maz, skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk reti lūdzamies.
Mēs esam divkāršojuši savus īpašumus, bet samazinājuši savas vērtības.
Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk
bieži.
Mēs esam iemācijušies kā izdzīvot nevis dzīvot.
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi gadiem.
Mēs esam veikuši ceļu uz mēnesi un atpakaļ, bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu kaimiņu.
Mēs esam iekarojuši kosmosu, bet ne iekšējo pasauli.
Mēs esam darījuši lielākas, bet ne labākas lietas.
Mēs esam attīrījuši atmosfēru, bet piesārņojuši dvēseli.
Mēs esam pakļāvuši atomu, bet nevis savus aizspriedumus.
Mēs rakstām vairāk, bet mācāmies mazāk.
Mēs plānojam vairāk, bet padarām mazāk.
Mēs esam iemācījušies joņot, bet nevis gaidīt.
Mēs ražojam vairāk datoru, lai saglabātu vairāk informācijas, iegūtu vairāk kopiju kā jebkad, bet mūsu saskarsme ir arvien retāka un retāka.
Šis ir ātri pagatavojamu ēdienu, lēno atklājumu, lielo vīru un sīko raksturu, neizmērojamās pelņas un šauru attiecību laiks.
Šis ir dubultu ienākumu un vēl lielāku šķiršanos laiks, greznāku namīpašumu un izpostītu māju laiks.
Šis ir ātru ceļojumu, atmestas morāles, vienas nakts pieturu, parmērīga svara un tablešu laiks, kad ar to palīdzību iegūst visu, sākot no laimes līdz klusumam, līdz nogalināšanai.
Tas ir laiks, kad tehnoloģijas var šo informāciju sniegt Jums un laiks, kad Jūs varat piekrist šiem uzskatiem vai vienkārši tos palaist garām.
Atrodiet laiku saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar Jums mūžīgi.

Atcerieties, - pasakiet kādu vārdu tiem, kuri lūkojas uz Jums uz augšu ar apbrīnu, jo viņi drīz izaugs un nebūs Jūsu tuvumā.
Dāvājiet siltu apskāvienu cilvēkiem, kas atrodas Jūsu tuvumā, jo tas ir dārgums, ko Jūs varat dāvināt no sirds un kas nemaksā ne santīma.
Atcerieties, pateikt "Es tevi mīlu" saviem mīļajiem un, galvenais, tā arī domājiet. Kas tavā dzīvē būs šī gada Lieldienas? Iespēja izšūpoties, padraiskoties, paripināt krāsotas olas...? Jeb varbūt satvert to mīlestību, kuru nespēja savā varā noturēt nāve un elle, kurai arī krusts nelikās par skabargainu, lai izglābtu TEVI no drošas pazušanas. Tuvariiebilst - kāpēc pazušanas? Tāpēc, ka Dievs Tevi mīlēdams sūtīja savu vienīgo dēlu, lai glābtu visus cilvēkus no grēka verdzības, arī mani un Tevi.
Apstājies, kaut uz brīdi un ieklausies - ar šo dzīvi viss nebeidzas, bet tikai sākas un šeit nav ģenerālmēģinājums - viss ir pa īstam, tāpēc uzticies pilnīgi Dievam un ļauj viņam atklāt tev savu mīlestību.
Lūdz Dievu un atver savas acis ieraugot to, ko Viņš priekš Tevis ir darījis. Tu neesi radīt pazušanai... Tu vari iebilstot teikt, ka esi jau kristietis un viss ir ok.
Negribu tevi nonicināt, tikai jautāju sev un Tev, vai viss ir ok?
1 comment|post comment

Šis un tas [25 Mar 2005|04:38pm]

Gandrīz katru dienu šeit ielūkojos, bet tā arī nesaņemos kaut ko iepostēt. Kas tad ir noticis? It kā jau nekas jauns, šķiet :)

Pagājušo 6dien devos uz LSA 10. kongresu. Domāju tikai atbalstīt Daini, bet sanāca, ka pašai pienākas mandāts, jo daži, kam bija jāierodas, neieradās. Bija tiešām interesants pasākums. Nekad nebiju domājusi, ka vēlēšanas var izvērsties par tik jautru pasākumu :) Mūsu kandidāti gan prezidenta, gan arī viceprezidenta amatiem attaisnojās. Mājup gandrīz pusceļu nogājām kājām, jo nevarējām dabūt taksi... Un šķiet tieši tāpēc no tā izrieta šīs nedēļas sekas.

Visu nedēļu noslimoju :( It kā varēju pa to laiku diezgan daudz ko izdarīt, bet nav visai patīkama sajūta, maigi izsakoties, būt slimai. Jau biju aizmirsusi, kas ir klepus, svīšana un vēl visas sasodītās lietas, kas saistītas ar slimību...

Bet šodien gandrīz viss jau ir ok... Tomēr domāju Lieldienās doties mājās. Kā nekā tie ir ģimenes svētki :)

post comment

[17 Mar 2005|12:11am]

Sanita mani izvilka laukā no mājām uz Lido. Jauki pasēdējām, un vēl ar pēdējo transportu paspēju tikt mājup :)

1 comment|post comment

[14 Mar 2005|03:17pm]
Man šodien nežēlīgi sāp dibens, pleci un rokas... Un tas vairs nemaz nav smieklīgi :)
post comment

[14 Mar 2005|12:33am]
Pirmo reizi mūžā spēlēju skvošu. Divas reizes uzvarēju, divas - zaudēju. Bet, lai kaut mazlietiņ iemācītos to spēli, ir jāēd rupjmaize :) un jāspēlē daudz vairāk nekā man šodien sanāc. Domāju, ka pirmajai reizei bija ok :)
post comment

[11 Mar 2005|01:13am]
Tikko no ledus balles. Bija ok, kā jau vienmēr (labi, labi, otro reizi) es varu slidot tikai savā sabiedrībā, jo tik lēnam divplāksnim neviens nespēj turēt līdz... Pēc visa iegriezām klubiņā gandrīz zem vantenieka, laikam saucās Pulse... Muzons ne man :)
2 comments|post comment

[09 Mar 2005|01:47pm]
Šodien gribēju nodot asinis, jo augstskolā bija donoru diena, bet mans brauciens turp bija veltīgs. Nobrāķēja manas vēnas, pārāk šauras esot, bet adata pārāk resna... Dāh!
Un pēdējā laikā tā tas vienmēr, kolīdz esmu kaut kur aizdevusies un gribu ko izdarīt, tā vai nu tā, ko man vajaga, nav, vai arī vēl dažādi citādi iemesli atrodas... Vienvārdsakot, man veicas.
post comment

[09 Mar 2005|12:38am]
Esmu mazlietiņ pārkārtojusi savu istabu. Ir mazlietiņ vairāk vietas gan man, gan Čiepiņai :))) Bet tas nudien nenācās viegli... Uz galda (pietam vēl dzelzs galda) uzstibīt ledusskapi un vēlāk vēl to salabot, vui. Un man tagad sāp kāja, jo to smago galdu nejauši sev uzliku uz tās... Bet gan jau līdz kāzām sadzīs :D
2 comments|post comment

[08 Mar 2005|03:02pm]
Es laikam nedrīkstu ēst makaronus... Tagad man ir tik slikti :(
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]