Un tā nu es dzīvoju - dzīvoju dienai nevis nākamajam gadam, mēnesim vai gadsimtam, reizēm sanāk pakavēties pagātnē, bet kā jau teicu, esmu savādāka... Pat savādi šķiet, ka visi apkārt spriež un ieplāno savu tālāko nākotni, bet man pašai ir pat tā mazliet dīvaini domājot par sevi, jo kādreiz bija sapņi, ieceres un vēl sazin kas, bet tagad pēkšņi nav vairs tā visa... Ir savādāk, nezinu vai labāk, bet pavisam savādāk...