|
[14 Jun 2005|03:42pm] |
|
Cilvēki kā cilvēki, bet es tikai šķiet tāds mazs meža dīvainītis... Daru citiem nesaprotamas lietas augām dienām, bet viņi man par to nedrīkst pārmest, jo dzīvojam taču visi tikai vienu reizi... Un katram savs ceļš ejams.
|
|
|
[14 Jun 2005|03:45pm] |
|
Un tā nu es dzīvoju - dzīvoju dienai nevis nākamajam gadam, mēnesim vai gadsimtam, reizēm sanāk pakavēties pagātnē, bet kā jau teicu, esmu savādāka... Pat savādi šķiet, ka visi apkārt spriež un ieplāno savu tālāko nākotni, bet man pašai ir pat tā mazliet dīvaini domājot par sevi, jo kādreiz bija sapņi, ieceres un vēl sazin kas, bet tagad pēkšņi nav vairs tā visa... Ir savādāk, nezinu vai labāk, bet pavisam savādāk...
|
|