To saņēmu draugiem.lv... Ir par ko padomāt...
Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka mums ir augstākas mājas, bet
zemāki mērķi;
plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām.
Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
mēs pērkam vairāk un priecājamies mazāk.
Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes;
vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika.
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;
vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju;
vairāk ekspertu tomēr vairāk problēmu;
vairāk zāļu, bet mazāk veselības.
Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz, smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu, pieceļamies no rīta pārāk noguruši,lasām pārāk maz, skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk reti lūdzamies.
Mēs esam divkāršojuši savus īpašumus, bet samazinājuši savas vērtības.
Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk
bieži.
Mēs esam iemācijušies kā izdzīvot nevis dzīvot.
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi gadiem.
Mēs esam veikuši ceļu uz mēnesi un atpakaļ, bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu kaimiņu.
Mēs esam iekarojuši kosmosu, bet ne iekšējo pasauli.
Mēs esam darījuši lielākas, bet ne labākas lietas.
Mēs esam attīrījuši atmosfēru, bet piesārņojuši dvēseli.
Mēs esam pakļāvuši atomu, bet nevis savus aizspriedumus.
Mēs rakstām vairāk, bet mācāmies mazāk.
Mēs plānojam vairāk, bet padarām mazāk.
Mēs esam iemācījušies joņot, bet nevis gaidīt.
Mēs ražojam vairāk datoru, lai saglabātu vairāk informācijas, iegūtu vairāk kopiju kā jebkad, bet mūsu saskarsme ir arvien retāka un retāka.
Šis ir ātri pagatavojamu ēdienu, lēno atklājumu, lielo vīru un sīko raksturu, neizmērojamās pelņas un šauru attiecību laiks.
Šis ir dubultu ienākumu un vēl lielāku šķiršanos laiks, greznāku namīpašumu un izpostītu māju laiks.
Šis ir ātru ceļojumu, atmestas morāles, vienas nakts pieturu, parmērīga svara un tablešu laiks, kad ar to palīdzību iegūst visu, sākot no laimes līdz klusumam, līdz nogalināšanai.
Tas ir laiks, kad tehnoloģijas var šo informāciju sniegt Jums un laiks, kad Jūs varat piekrist šiem uzskatiem vai vienkārši tos palaist garām.
Atrodiet laiku saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar Jums mūžīgi.

Atcerieties, - pasakiet kādu vārdu tiem, kuri lūkojas uz Jums uz augšu ar apbrīnu, jo viņi drīz izaugs un nebūs Jūsu tuvumā.
Dāvājiet siltu apskāvienu cilvēkiem, kas atrodas Jūsu tuvumā, jo tas ir dārgums, ko Jūs varat dāvināt no sirds un kas nemaksā ne santīma.
Atcerieties, pateikt "Es tevi mīlu" saviem mīļajiem un, galvenais, tā arī domājiet. Kas tavā dzīvē būs šī gada Lieldienas? Iespēja izšūpoties, padraiskoties, paripināt krāsotas olas...? Jeb varbūt satvert to mīlestību, kuru nespēja savā varā noturēt nāve un elle, kurai arī krusts nelikās par skabargainu, lai izglābtu TEVI no drošas pazušanas. Tuvariiebilst - kāpēc pazušanas? Tāpēc, ka Dievs Tevi mīlēdams sūtīja savu vienīgo dēlu, lai glābtu visus cilvēkus no grēka verdzības, arī mani un Tevi.
Apstājies, kaut uz brīdi un ieklausies - ar šo dzīvi viss nebeidzas, bet tikai sākas un šeit nav ģenerālmēģinājums - viss ir pa īstam, tāpēc uzticies pilnīgi Dievam un ļauj viņam atklāt tev savu mīlestību.
Lūdz Dievu un atver savas acis ieraugot to, ko Viņš priekš Tevis ir darījis. Tu neesi radīt pazušanai... Tu vari iebilstot teikt, ka esi jau kristietis un viss ir ok.
Negribu tevi nonicināt, tikai jautāju sev un Tev, vai viss ir ok?