Klausos senas dziesmas, kurām gribas dziedāt līdzi.

Vakar līdz vēlai naktij mācījos, bet šodien eksāmenā gandrīz visu nospiedu. Varbūt tā nevajadzēja? Bet savādāk iespējams nebūtu uzrakstījusi neko. It kā jau zinu, bet ja ir špikeris no kā var norakstīt un ja nav tik daudz laika, lai pati izdomātu kat ko...

Vēlāk pusi dienas nočučēju. Baigi jau gribējās aizbraukt uz māsīcas izlaidumu, bet zinu, ja es tā izdarītu, tad ko varētu pateikt 1dien eksāmenā? Tāpēc rīt traki jāmācās!

Gaidīju mājās humannature , bet tā arī nesagaidīju.

Biju pie komendantes. Būs jāpārvācas no šīs jaukās istabiņas. Gāju lūkot, kas citur darās. Man nekas nepatika... Visur tik nolaists un es tā centos savā blokā uzturēt tīrību un kārtību, pilnīgi skumīgi par to paliek :( Un tas viss būs jāpamet :( Visi aiziet, arī es...

Zvanīja atkal Mārtiņš. Kādas 10 minūtes atkal norunāja. Esot raudājis par futbola spēles iznākumu. Man nepatīk, ka vīrieši raud, nu ne jau par tādām lietām. Nu labi, var jau, bet tad nevajag man to zināt, man nepatīk...

Mazs skumīgais uznācis...