kamieļzemes hronika wild thing [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

[19 Dec 2022|10:16am] kas visvairāk cilvēkos besī? ka melo. un melo tik slikti, ka bērnam pat skaidrs, ka melo. un pēc tam mēģina vēl visu pavērst pret mani. un turpina melot. un pēc tam sapinas savos melos. nesaprotu, kā es tieku šādu cilvēku perimetrā vispār?! es šādos brīžos vienkārši pagriežos un aizeju. nav jēgas skaidroties. un aizeju uz pavisam. 2 comments|pieklauvēt

hellou, ai ār saša iz raša [15 Dec 2022|04:30pm] viens mans draudziņš piekopj diezgan aktīvu seksa dzīvi [???] - viņam ir kādas dažas regulāras seksa draudzenītes, un ik pa laikam kāda vēl uzpeld. viņam patīk krievu [un krieviski runājošu zemju] meitenes. es vienreiz ieminējos, lai uzmanās, ka drīz gan jau jaunu pradas somiņu paprasīs un ko tik vēl ne [stereotipi vai nē, bet šeit stāstu tādu ir pārāk daudz, lai nestereotipizētu]. viņš lepni atbildēja, ka nē, ar tādām jau nu gan viņš nepinas. un šodien viņš man stāsta, ka saša no rašas viņam kežualī ap 500 eur paprasīja. nevis aizdot, bet iedot. ķipa, kā pusdienas naudu :D aaa, un vēl, saša no rašas nemāk angliski, un visa mazā ārpus seksa komunikācija viņiem notikusi ar googles transleita palīdzību. 2 comments|pieklauvēt

[15 Dec 2022|09:19am] vakarvakarā sadzēros viskiju un beidzot izgulējos. āmen. jo pēdējās divas dienas vilku knapu dzīvību, bet darba daudz un nekam nav laika. šodien gan tā viskija atbalss mazliet jūtama, bet pēc 7 stundu miega viss pofig! dāāārbs, let's do you! pieklauvēt

neaktuāli par aktuālo. [09 Dec 2022|12:33pm] vakar savam indiešu kolēģim rādīju Rīgu "dzīvajā". viņš tik ļoti sajūsminājās par sniegu! bet piesardzīgi jautāja - kā tādos apstākļos var izdzīvot, kā mājās nav auksti utt. Nācās skaidrot, kas ir apkure, to pieejamie veidi un kā tas viss darbojas (jo viņš ar "heating" saprata, ka tas ir tas pats, kas kondiška, tikai siltu pūš, nevis aukstu) :D izrādās, ka, pacilājot atmiņā, esmu dzīvojusi gan malkas apkurināmā dzīvoklī, gan ar autonomu gāzes apkuri, gan arī centrālapkures mājas dzīvoklī. Ir bijuši arī elektriskie radiatori. vienīgais, ko nemācētu komentēt - granulu katli. nav bijusi darīšana. citās ziņās - es gribēju nedēļas laikā bišķīt padarīt vienu kleitu tādu brīvāku (fad-diētiņa, ok), lai sestdienas ballītē nav jāstaigā ievilktu vēderu un jāknibina maizes garoza. iedzīvojos vēdergraizēs un gandrīz-nezinu-kā-līdz-mājām-tikt situācijā, jo likās, ka sprāgs kaut kas. da nu nah, nesaprotu, kā var vispār izdzīvot uz visādiem smūtijiem un sulu klensingiem utt. man šitik slikti sen nebija bijis. labi, ka rezerves kleitā nav nekas jāievielk, un ēst arī varēs uz urrā. bet tā ietiepība, ka tieši to šaurāko kleitu gribējās...duuuh. sievietes. 5 comments|pieklauvēt

[06 Dec 2022|10:05am] aizaizgājšnedēļ nopirku jaunus svarus, elektroniskos, jo baigi vajag sevi dziļāk depresēt ar ikrīta svēršanos, vai ne? šorīt rāda, ka batereja jau kirdik. kāpēc? jo mana veselīgi apaļīgā koko šanele (kaķe, ja) uz tiem svariem katru dienu guļ! pieklauvēt

[28 Nov 2022|02:16pm] "ziemas" laikā man ofisā saule spīd mugurā visu pēcpusdienu, žalūzijas tur sačakarējušās un neveras ciet, da i skaisto skatu (man arī mugurā ir acis, ja?!) negribas slēpt. bet! lielākā problēma ir tanī, ka pēc pusdienām baigi nāk miegs, jo silti un omulīgi... tad, nu, šēžu samiegojusies, klabinos pa internetiem, darbam vajag šādas tādas lietas pagādāt ziemassvētkiem. reklāma izlec - mašīnu tirgo. man it kā vajag auto, bet es vēl īsti netaisos pirkt, bet sludinājumus skatos, ja tādi patrāpās pa ceļam. lasu - religion specs. domāju pie sevis - nē, dažiļi, bāc, mašīnām tagad arī reliģija?! aizritināju to sludekli jau prom, kad atnāca lēna saprašana, ka taču regional specs! r-e-g-i-o-n-a-l!!! pieklauvēt

[10 Nov 2022|12:52pm] pirmo reizi kopš 2004tā gada (kad pirmoreiz šeit ierados) es esmu licensēta alkoholiķe :D tobiš, es beidzot uztaisīju liķierlicensi. Te ir tā, ka Dubaja prasa šīs licenses alko veikalos. kamēr pilnā sparā bez licensēm var iegādāties teju jebkurā citā emirātā (tik vien, cik jābraukā pakaļ, ko es arī mēdzu darīt). un arī "melnais tirgus" nesnauž - ar uzcenojumu pieved tev pie mājas durvīm, visu iepriekš sarunājot vatsapā, kuru kontaktus var atrast vienkārši iegūglējot primitīviem atslēgvārdiem. bet es uztaisīju licensi, jo man liķierbode ir piecu minūšu gājienā no mājām, jo tur 1) par "melnā tirgus" uzcenoto summu es varu iegdāt kādas 3 pudeles instead of 1; 2) parocīgi, jo eju tur garām gandrīz katru dienu, un tad vispār arī dzert mazāk gribas, jo psiholoģija, ja - kas pa rokas stiepienam, to vairs nemaz tā nevajag, as opposed to ja jābrauc pakaļ simtu kilometru. pieklauvēt

tas moments dubajā, kad......... [04 Nov 2022|04:12pm] ....pat krievs* tev jautā - a ko tik daudz krievu te?! :D goda vārds, es šādu jautājumu visā savā ilgajā tejienes dzīvošanā nebiju dzirdējusi NEKAD. es vienkārši atbildes vietā sāku balsī skaļi smieties. p.s. es pretpajautāju - kādēļ izvēlējās dubaju, nevis turcijas kādu pilsētu. atbildē saņēmu - da negribējās tur, kur visi, bet izskatās, ka krievi šobrīd IR VISUR! :D *jautra ģimenīte no maskavas. pie mums uz gadu iečekojās. 1 comment|pieklauvēt

sezonālā gripa, mai āss! [03 Nov 2022|09:37am] tā arī bija - sāpēja tie mati ne bez iemesla, jo tai pat dienā dakters norīkoja mājās pagulēt, jo fīvers un kakla iekaisums. zajebis, man pēdējās divas dienas pagāja anormālā agonijā, jo nevarēju vispār neko ne norīt, ne normāli paelpot. uz antibiotikām uzsēdināja uzreiz, bez liekām kaulēšanām. aizvakar, pēc daktera apmeklējuma, sēdēju mājās un raudāju, jo viss likās tik pilnīgi bezcerīgi un, piedevām, viss sāpēja tik ļoti, ka nekur likties, ne apgulties, nekā. un tā vientulības sajūta šādos momentos vēl uzsit pa pareizo stīgu, tad vispār! sēdēju uz gultas malas un balsī raudāju, aizelsusies. sen tā nebija raudāts. šodien esmu jau atpakaļ ierindā, tb darbā, mati vairs nesāp, temperatūra nokritusies knapiņi zem 37, vismaz varu normāli paelpot un norīt savas siekalas, nu, un ūdeni un tēju arīdzan. bet nenoskaņojums gan nepalika mājās - visi besī, epasti besī, gribu visiem atbildēt ar ej dirst. laikam vajadzēja vēl vienu slimības lapu iet ņemt (te max uz 2 dienām pēc kārtas dod pie temperatūras, pēc tam var pagarināt), bet besī iet atkal uz klīniku, sēdēt rindā (ar visu pierakstu), un vēl maksāt par slimības lapu. dakters plus medikamenti man apdrošināšanas nosegti, bet par slimības lapu jāmaksā. es šitos visus vilcienus sen esmu nokavējusi, jo nebija mūžību iets pie dakteriem, kur nu vēl slimības lapas ņemtas. astoņdesmit piecas naudiņas par slimības lapu, karl! (google saka, ka tas ir ap eur 23.55) pieklauvēt

[01 Nov 2022|09:38am] kā zināt, ka veselība taisās mest rokas gaisā un padoties sezonālajai gripai? mati sāp! visu pārējo ķermeni vēl darbam var kaut kā savākt, pusizgulētos riņķus zem acīm kaut kā nomaskēt. bet, vot, mati, pizģets, kā sāp. 2 comments|pieklauvēt

[25 Oct 2022|04:05pm] es tikko paskatījos saules eklipsē. un tagad melnu pleķu manā redzeslokā vairāk, nekā gaišo. paldies, kolēģiem, kuri sauca - nāc, nāc, paskaties, kāda saule! pieklauvēt

[25 Oct 2022|11:12am] es te viņdien sev ielēju visīti, izsēdos balkonā un apprātuļoju aizgājušo gadu. jo, nu, tikko taču gads apritēja, kopš pārvācos uz metropoli no sava sūnu ciema. un vakar tieši gads, kopš strādāju te, kur strādāju. rezjumē: kur, bļahamuha, gads no manas dzīves palika?! es nesapratu. tagad visu laiku tā būs, ka pamirkšķini acis un jau nākamais gads?! nesaistīti: daždien atpakaļ vilkos, mazliet smagāku galvu [jo nākamā diena pēc visīša], no darba. saule cepināja. pa ceļam atcerējos, ka veipu vajag, gāju uz veikalu, bet pa priekš labierīcības, ok. pēc tam pus molu izstaigāju aiz gara laika, jo ārā tāpat karsts. nopirku gan veipu, gan burkānkūkas šķēli [es apzvēru, ka garšīgākā, kādu jelkad esmu ēdusi!!!], vēl šo to pa mazumiņam no supermārketa. devos mājup caur metro staciju, pēc tam gar ezeru, tā nesteidzīgi defilēju, par spīti karstumam...es pamanīju, ka cilvēki skatās. parasti šitik daudz uzmanības man neviens uz ielas nepievērš. aizgāju mājās, noliku maisus, eju pārģērbties...[bungu rīboņa] - ķūlis vaļā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! priekškars. 1 comment|pieklauvēt

[14 Oct 2022|09:38am] gada budžets sasniegts. varētu pacelt cepuri un iet svilpodams, vai ne? figuški. jo vairāk centies, jo vairāk no tevis prasīs - vecais labais triks. metamies vien ar galvu pa priekšu atpakaļ darbos, jo līdz gada beigām vēl divarpus mēneši, kuru laikā tak var sasniegt tāāāāādas virsotnes! jāpaskatās, kas jauns darba tirgū. ne jau, ka man te nepatīk, vai prom dzen. tīri veselīguma pēc varbūt pa kādām intervijām pastaigāt. man nav ne jausmas, ko tagad vispār citur maksā, piemēram, jo nav vairs neviena draudziņa [tik tuva] šajā industrijā, kam pajautāt. mans priekšnieks saka, ka visur līdzīgi. bet viņa interesēs ir manu interesi par citiem darbiem noplacināt [es neesmu pats-sev-asti-cēlājs, bet viņam ar mani ir riktīgi noveicies, haha!]. maind jū, ka mēs ar priekšnieku esam seni draugi. un darbā mums vienmēr ir sekojošs scenārijs: mēs izrunājam darba lietas, ar visu kašķēšanos un apvainošanos un balss pacelšanu [dažreiz]; pēc tam pārejam uz draugu būšanu un pļāpājam par visu, ko gribās. līdz ar to es zinu, kad viņam ir intervijas citur, un viņš zin, ka es arī tīri sporta pēc vēlos pablandīties apkārt. mēs vispār viens par otru zinām tik daudz, ka mierīgi varētu blekmeilot viens otru pie jebkuras izdevīgas situācijas :D 3 comments|pieklauvēt

jautrības #darbiņā turpinās [12 Oct 2022|01:00pm] šorīt, pus deviņos, kad man notiek ikrīta īsās sapulces ar manu komandu, satraukta recepcijas darbiniece zvana un lūdz, lai atnāku viņai palīgā ar vienu āshōlu tikt galā. kas notika, prasu. šī man saka - ai, viņam aizdegās cepeškrāsns viņa apartamentā, un viņš tagad te bļaustās lobijā. ierados lobijā, prasu vīrietim - jums tur tā cepene aizdegās? jā, viņš saka, jums debīlas cepeškrāsnis, sāka vienkārši degt! es - nu, nevar būt, ka cepene pati no sevis aizdegās. varbūt ielikāt kaut ko, kas to izraisīja? viņš [bļaustīgā tonī] - es neesmu stulbs! es māku ar cepeškrāsni apieties! es ieslēdzu, ieliku ēdienu un pēc dažām minūtēm sajutu pretīgu smaku un pamanīju dūmus. attaisīju cepeni un liesmas aizgāja pa gaisu. nodzēsu ar ugunsdzēšamo. es - ok, pirmkārt, lūdzu mind your tone. otrkārt, mūsu tehniķis paskatīsies, kas tur pa vainu. viņš - kur jūsu loģika?! sauciet pažarniekus! man viss dzīvolkis smird. es - ar loģiku man viss labi, nekas vairs te nedeg, visu varam nokārtot internally, pažarniekus nevajag tramdīt. re, kur man tehniķis atsūtīja bildi no jūsu apartamenta - jūs aizmirsāt vienu pannu cepeshkrāsni, kurai bija plastmasas rokturis, tas arī aizdegās. viņš [super sarkanu sejas krāsu] - nēēēēēē! tā panna tur nebija! jūsu tehniķis to tur ielika! es - ar izkusušu plastmasas rokturi un pilnīgi melnu nosūbējušu? viņš - nē, vispār bija tā, ka es tajā pannā lēju ūdeni un centos nodzēst liesmas, pirms ņēmu ugunsdzēšamo. bet man daudz nekas nesanāca, tad es to pannu tur iemetu. es - ak tā, uz augšējā plauktiņa? [es tiešām centos neizdvest sarkasma notis] viņš - nē, jūsu tehniķis būs to pārvietojis! es [turos no visa spēka nenovilkt tupeli un neatštaukāt šo indivīdu] - cena par nodarītajiem zaudējumiem ir xxx. kā vēlaties samksāt - ar karti, vai skaidrā naudā? viņš - nemaksāšu! es jūs tiesā iesūdzēšu! uzrādiet man tagad jūsu cepeņu safety checks!!!! kad jūs pēdējo reizi to vispār darījāt?! es - ja jums ir iebildumi pret mūsu Dubajas tūrisma licensēto iestādi, lūdzu griezties viņu birojā un iesniedziet tur sūdzību. nekādus apskatus man jums nav jārāda. viņš - es jūs tiesā iesūdzēšu! un vispār dodiet man citu apartamentu tagad! es - es vēlētos jūs palūgt sakrāmēt čemodānus un atrast citu iestādi, kur apmesties. viņš - kas jūs te tāda esat, ar mani šitā runāt! customer is always right!!! es - nē, nebūt ne always. jūs pakļāvāt mūsu iestādi briesmām, un nodarījāt bojājumus. jūs rupji izturaties pret maniem darbiniekiem. šādu attieksmi mēs netolerējam vispār. pēc cik ilga laika man jums aizsūtīt palīgā čemodānus nonest lejā? viņš - ā, labi [ļoti mierīgā tonī, atšķīrībā no tik tikko bravūrīgā], es samaksāšu par bojājumiem. bet lūdzu iedodiet man citu apartamentu, es gribu atpūsties, ļoti stresains rīts...un atvainojiet jūs un jūsu darbinieki par rupjumu, es saprotu, ka pāršāvu pār strīpu, es tā negribēju. priekšskars. evi aizgāja savu atdzisušo rīta kafiju dzert. p.s. mans runājamais tonis visu sarunas laiku bija ļoti pieklājīgs un nemainīgs. kolēģi pēc tam prasīja iemācīt kā tā turēties, kad ar šādiem lohiem jārunā :D nu....not my first rodeo, kā saka. p.p.s. cik viņš samaksāja? jaunas cepeškrāsns cena + darbaspēks un laiks, kuru nevarēsim šo apartamentu nevienam izīrēt = nu ļoti pieklājīgu summu. 6 comments|pieklauvēt

[11 Oct 2022|04:45pm] gara un nogurdinoša diena ir bijusi tad, kad ielogoties kopjūterā nevari kādas dažas minūtes, jo paroles lauciņā uzstājīgi drukā Password2022 [nē, šī vispār pat nav neviena darbā, vai kur citur, lietota parole] smadzenes, aļō? pieklauvēt

un kā jums sestdieniņā? man #darbiņā viss notiek! [08 Oct 2022|08:43am] mhmm, es samainīšu sev brīvdienu no sestdienas uz trešdienu, evi izdomāja. un sestdien, tātad strādāšu. nāku uz darbu, ausīs skaļa muzīčka, es visa tāda, kā pie sestdienas, normālā razslabonā, vējšs galvā un labs noskaņojums, jo nu taču sestdiena! neviens cits ofisā nebūs, es viena pati, varēšu visu dienu hoķ kaķīšvideo jūtūbēt! protams! pie ieejas mani sagaidīja ambulances mašīna mirguļojošiem uguņiem. fiksi gāju recepcijā prasīt, vai visi dzīvi, kas notika. tur mani sagaida divi mani recepcijas puiši, abi satrauktām sejām. izrādās, mums kaut kur ugunsdrošības sistēmā errors notikās un pulksten pus septiņos no rīta sirēnas aizgāja gaisā ar evakuācijas paziņojumu, un paneli hujuški izslēgsi, kaut kas tur galīgi nogājis greizi. rezultātā bija daži, kuri taisījās evakuēties, tomēr lielākā daļa pirms evakuācijas piezvanīja uz recepciju, kur tika teikts, lai nekur neevakuējas. bet! starp tiem dažiem, kuri tomēr nonāca uz recepciju, bija viens tantuks gados, kura esot dikti sabijusies un no sešpadsmitā stāva evakuējās pa trepēm (kaut lifti netika atslēgti, jo sistēmas errors). kamēr tika līdz lobijam, bija tā aizelsusies, ka nevarēja paelpot. mani puiši tad arī sauca ātros. tantukam viss labi, dakteri teica, ka nekādas nopienas kondīcijas viņai neesot, vienkārši aizdusa no stresa un satraukuma. viss labi. es tagad ofisā ēdu savu brokastu desmaizi lepnā vientulībā un gatavojos šitstormam ap čekauta laiku. pieklauvēt

kārtējais raudājiens par būšanu garam... [26 Sep 2022|11:40am] ...jo brīvdienas nācās pavadīt gandrīz-uz-gultas režīmā. jo pagājušo nedēļ bija tik daudz darba, ka sanāca tusēties daudz pa recepciju, kura ar visu kompjūteru ir man par zemu, līdz ar to tādā čēspiecu grādu ieliekumā visu laiku. un sekas sajutu tā kārtīgi tik brīvdienās, kad ieslēdzu es-neko-negribu-darīt režīmu, un mājās tik vien kā traukus nomazgāju un ēst uztaisīju, pārējo laiku pa gultu spilvenos vārtoties un netfliksojot. svētdienas plānus arī nācās atlikt, jo nu tā sāpēja, ka nācās mazliet jogas stiepšanās izveikt, lai atlaiž. šorīt asarām acīs uz darbu cēlos. mašīnā sēdos kā tādā moku kambarī (labi, ka tālu nav jābrauc). un darbā staigāju terminātora cienīgu gaitu. nākamnedēļ vajadzētu pie kauliņdaktera. sena man tur jau trauma, vēl no basketbola laikiem, un citreiz, lūk šādi uzpeld, kad vismazāk vajag. pieklauvēt

[30 Aug 2022|09:26am] vakar skrēju. pa savu rajonu. ārā. plus trīsdesmit deviņos grādos. bet, ej tu nost, ku labi bija! domāju, ka kājas būs lupatās šodien, bet nea, uz darbu pat papēžkurpēs atvilkos! ai, cik sports tomēr ir forši, man jau bija aizmirsies. pieklauvēt

sīkums, bet patīkami [24 Aug 2022|09:12am] pirms kādiem gadiem pieciem vai sešiem es sāku sociālmēdijos sekot vienam puisim - fitnesistam, jo man patika viņa enerģija un apņēmība un vispār baigais draivs viņam. toreiz viņš izdeva savas grāmatas un es tik ļoti tās gribēju, bet nevarēju atļauties. kad jau varēju atļauties, tad haips bija padzisis un es aizmirsu, ka gribēju tās grāmatas. un tad vakar, skrollējot feisbuku, vienā no grupiņām, kur tirgo lietotas mantas, es pamanīju šīs te grāmatas par knapām kapeikām, metos uzreiz rakstīt pārdevējai (ar vāju cerību, ka vēl pieejamas, jo iepostēts tas bija dienu iepriekš un komentāros kāds jau bija interesējies), lai saņemtu atbildi, ka ir!!! pēc darba lēcu mašīnā un laidu pakaļ. dabūju! aizbraucu mājās, apsēdos uz gultas malas, skatījos uz šīm trim grāmatām un sāku raudāt. jo man toreiz tā gribējās, bet nevarēju. un tagad beidzot tās atrada ceļu pie manis, nieka 5 - 6 gadus vēlāk :) 2 comments|pieklauvēt

kārtējā #darbiņā rubrika. [22 Aug 2022|12:29pm] svētdienas rītā, lai arī man bija brīvs, tiku uzrauta sēdus gultā jau astoņos no rīta. pēc iepriekšējās dienas izdzertiem vīniem tas bija daudz par agru, ok? tātad, zvanīja telefons nonstopā, kamēr izklumburēju no gultas, sadabūju runājamu balsi un pacēlu trubu. otrā trubas galā panika - ūdens nav visā ēkā! nu jā, bija mums remonts galvenajai trubai paredzēts nakts laikā, kad arī tika atslēgts ūdens pilnībā, un bija apsolīts līdz 4 rītā to visu salabot un atdot mums ūdeni. skuju rati! astoņos man zvana beķerejas menedžeris, nevarot vērt vaļā, jo ūdens ta nav! piecas minūtes vēlāk zvana mana recepcija - viesi ārdās, ūdens nav! es saņēmu visu savu paģiraino dūšu un zibenīgi metos telefoniski risināt, kas nu šādās situācijā ir atrisināms. deviņos dabūjām ūdeni atpakaļ, bet tur pa vidam vēl bija trādirīdis ar vienu viesi no saudarābijas, kuram likās, ka izsaucot policiju viss maģiski atrisināsies. beigās policija ar mani runāja pa telefonu, sak' - kāda mums jēga baukt uz šo izsaukumu. es viņiem - nu, īsti jēgas nav, varbūt tik vien, lai tam džekam ap sirdi labāk paliekt, vai? izrunājām beigās, ka nebrauks. pati arī ar to džeku parunāju, nomierinājās, kad uzsaucu brokastis par brīvu. šodien vēl nelielas sūdzību atbalsis atbalsojas, bet tā viegliņām un bez panikas. priekšnieks pagarinājis sev atvaļinājumu, bet viņam kāds visu šo epopeju nostučīja pirms es paspēju to visu viņam daudz skaistāk pasniegt. tā jau ir, balamutes ir un būs vienmēr un visur, lai viņiem zobi par to sapūst. 1 comment|pieklauvēt

navigation [ viewing | 60 atpakaļ ] [ go | agrāk/vēlāk ]