atkal jau par sestdienu. to, kura tikko, aizvakar.
braucām uz vienu pludmales bāru jautrā komānijā, pie stūres viens draudziņš. tūliņ jau bez maz bijām klāt, kad mūs gandrīz nonesa viens taksists, kurš izskatījās gaužām apjucis pie stūres, fiksi spieda pa bremžiem, un turpat, ielas vidū no takša metās klumburēt laukā divas diezgan piedzērušās jaunkundzītes vecumā tā ap knapi divdesmit (kaut gan, ej tu tagad sapratīsi, ar visiem botoksiem un citiem zvēriem). un tad bija skats, kuru nebiju redzējusi drošvien no manu divdesmit-s-čem-to gadu dienām pie visādiem pulkvežiem utt. - viena no tām jaunkundzēm šīs ļoti dzīvīgās ielas ietves maliņā tupus ņēmās pūst, kamēr otra, galīgi grīļodamās, ar vienu roku matus draudzenei turēja, ar otru veipoja tik cītīgi, itkā pēdējā stundiņa klāt. kad noparkojām mašīnu, mēģināju šīs meitenes saskatīt caur cilvēku burzmām, bet tajā spotā viņas vairs jau nebija. es ceru, ka dāmas tomēr aizvilkās pēc tam mājās, nevis ieņemtajā trajektorijā uz bāriem. maind jū, ka ārā bija vēl gaišs, un, visādu tusētāju uz ielas bija pilns, kā arī ģimenes ar bērniem čupām nāca no pludmales. tāda normāla Dubajas mēroga Jomas iela :D
tā, lūk, bērni. dzersim atbildīgi.
es savās jaunībsdienās kaut kā biju iemanījusies nepielikties līdz šādām kliņķa stadijām publiskās vietās. neatminu pat nevienu savu draudzeni, kurai būtu bijis mati jāpietur. protams, ka bija visādi gadījumi ar diezgan stipru šmigu un kādu atmiņas traucējumu no konkrētā vakara, bet vienmēr viss veiksmīgi tomēr noslēdzās savā gultā (nu, vai pie kādas družkas).