darbiņā jāsāk iemest skicīte diuspiektā gada budžetiņam.
viss forši, izsapulcējāmies ar kolēģi par un ap, metos pie ekseļiem un viss - smadzenes vienkārši izdomāja atslēgites. nekonesaprotu!
pāris stundas, n-tās veippauzes, terjdeviņus elles vārtus un fakjūōl vēlāk es nosūtīju uzmetumu. es zinu, ka tas tiks atmests atpakaļ, jo lielkabinetam vienmēr vajag more more more (šito izdziedam Billija Aidola balstiņā). mums ar piekršnieku skats uz reāliju ir dikti atšķirīgs.
pagājušā gada, tas ir, vēl tekošā gada budžets tika iesniegts un apstiprināts bez manis, jo biju LV tajā laikā. un visu šo gadu es cīnos ar ūberekspektācijām.

tikko gāju kārtējo reizi veipot un pusceļā uz balkonu pamanīju, ka rokā ir markeris, nevis veips. uz sekundi aizmirsu, kur vispār gāju.

man vajag atvaļinājumuūūūūūūūū!!!