es te viņdien sev ielēju visīti, izsēdos balkonā un apprātuļoju aizgājušo gadu. jo, nu, tikko taču gads apritēja, kopš pārvācos uz metropoli no sava sūnu ciema. un vakar tieši gads, kopš strādāju te, kur strādāju.
rezjumē: kur, bļahamuha, gads no manas dzīves palika?! es nesapratu. tagad visu laiku tā būs, ka pamirkšķini acis un jau nākamais gads?!

nesaistīti:
daždien atpakaļ vilkos, mazliet smagāku galvu [jo nākamā diena pēc visīša], no darba. saule cepināja. pa ceļam atcerējos, ka veipu vajag, gāju uz veikalu, bet pa priekš labierīcības, ok. pēc tam pus molu izstaigāju aiz gara laika, jo ārā tāpat karsts. nopirku gan veipu, gan burkānkūkas šķēli [es apzvēru, ka garšīgākā, kādu jelkad esmu ēdusi!!!], vēl šo to pa mazumiņam no supermārketa. devos mājup caur metro staciju, pēc tam gar ezeru, tā nesteidzīgi defilēju, par spīti karstumam...es pamanīju, ka cilvēki skatās. parasti šitik daudz uzmanības man neviens uz ielas nepievērš. aizgāju mājās, noliku maisus, eju pārģērbties...[bungu rīboņa] - ķūlis vaļā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
priekškars.