gada budžets sasniegts. varētu pacelt cepuri un iet svilpodams, vai ne?
figuški.
jo vairāk centies, jo vairāk no tevis prasīs - vecais labais triks. metamies vien ar galvu pa priekšu atpakaļ darbos, jo līdz gada beigām vēl divarpus mēneši, kuru laikā tak var sasniegt tāāāāādas virsotnes!

jāpaskatās, kas jauns darba tirgū. ne jau, ka man te nepatīk, vai prom dzen. tīri veselīguma pēc varbūt pa kādām intervijām pastaigāt. man nav ne jausmas, ko tagad vispār citur maksā, piemēram, jo nav vairs neviena draudziņa [tik tuva] šajā industrijā, kam pajautāt. mans priekšnieks saka, ka visur līdzīgi. bet viņa interesēs ir manu interesi par citiem darbiem noplacināt [es neesmu pats-sev-asti-cēlājs, bet viņam ar mani ir riktīgi noveicies, haha!]. maind jū, ka mēs ar priekšnieku esam seni draugi. un darbā mums vienmēr ir sekojošs scenārijs: mēs izrunājam darba lietas, ar visu kašķēšanos un apvainošanos un balss pacelšanu [dažreiz]; pēc tam pārejam uz draugu būšanu un pļāpājam par visu, ko gribās. līdz ar to es zinu, kad viņam ir intervijas citur, un viņš zin, ka es arī tīri sporta pēc vēlos pablandīties apkārt. mēs vispār viens par otru zinām tik daudz, ka mierīgi varētu blekmeilot viens otru pie jebkuras izdevīgas situācijas :D