zin', kā šodien sanāca?

vispār jau sāksim ar to, ka vakar izgāju ar kati pusdienās, kuras, jopcik, kā vienmēr, līdz pusnaktij ievilkās.
un pagājušo nedēļ, es bravūrīgi pārbīdīju sev darba dienu par vienu stundu iepriekš - agrāk sāksi, agrāk tiksi mājās, vai ne?
nu, un šorīt, pēc vakardienas "pusdienām", es modos dikti lēni un grūti, smagu galvu un alkohola dvaku mazliet, un nevarēju saprast, ko mugurā vilkt un tā, un tad apvilku kleitu un atskrēju uz darbu, kur konstatēju - a ļifčika ta nau!
manā dzīves pieredzē viskautkas ir nācies aizmirsties, bet ļifōnu gan pirmoreiz aizmirsu...