šodien dabūju būsteršprici, gandrīz gaismas ātrumā, ja mēra pēc tejiniešu visa cita lēnuma. tieši stundau prasīja aizbraukt-iešpricēt-atbraukt.
tiku arī pie nesteidzīgām un patikāmās sarunās aizvadītām pusdienām ar priekšnieku. vienu gan viņš nevarēja man piedot - savu neizgulētību nākamajā dienā pēc manas dzē dē ballītes. jo, nu tāds lukss, kā brīvdiena pēc dzimenes bija tikai man piešķirts.
eu, manai cibai jau 19.
viens pieaudzis cilvēks!