zini, nav nekāda noslēpuma. domu par atmešanu jau galvā briedināju kādu gadu (tā ļoti aktīvi par to piedomāju). bet vienmēr likās - un kā tad kafiju no rītiem bez cīgas? un kā tad vakarā pa vīna glāzei bez cīgas? un kā vispār ar visiem apkārt pīpējošiem? muļķības. es vienkārši vienu vakaru pie pasiģelkas novilku veselu pačku (pie alko un sarunām) dažu stundu laikā. nākamajā rītā (kā parasti uz pohām) vispār pīpēt negribējās, bet tas man parasti tā ir pēc šādiem vakariem. aiznākamajā dienā es vienkārši izdomāju, ka davai es neuzpīpēšu, paskatīsimies, kā būs. un tālāk jau viss aizgāja diezgan organiski un pat neprasījās nevienu mirkli.