izgāšnedēļ darbā bija jābūt lielajai sapulcei. gatavojos divas dienas, līku muguru [jo mājās nav neviena strādāšanai ērta stūrīša, nācās dīvānā]. pie pēdējām tabulu un prezentāciju pārskatēm, es jau sev biju ielējusi uzvaras vīna glāzi. vīrs blakus kūpināja savu tinamo tabaku, kaut ko tur uzpūta un man pelni bišķiņ klavierē sabira. un es ar graciozu pieliecienu mēģināju tos pelnus nopūst konkrētā leņķī. un pirms pelnu nopūšnas, pa vidu, startp pareizā leņķa atrašanu un pašu pūšanu, es paspēju noteikt vīram [ar humoru] - jā, forši, tagad mana klaviere rīt mītingā pēc pelnutrauka smirdēs. momentā man kaut kāda karma pēkšņi izdomāja šādu variantu - izgāzu pusi vīna glāzes uz klavieres. lieki piebilst, ka no pelnu smakas ne miņas, smirdēja pēc alkohola.
labajās ziņās - sapulci atlika, pēc tam bija brivdiena, so es divas dienas žāvēju un vēdināju datoru :D
nesmird vairs. un strādā arī.

p.s. vēljoprojām ar veco kasti ņemos. jauno pirkšu pēc atvaļinājuma [nu tā, kurš tūliņ jau, tūliņ].