lai katrā kolektīvā pa haiperklačīgai kolēģei!
šodien kolēģe zvana man, kamēr ēdu pusdienas [mind you, kolēģe recepcijā, es - pusminūtes izgājienā cauri iestādei - virtuvē]. domāju, ja nu kaut kas dikti svarīgs, pacēlu trubu ar visu pilno muti. saruna:
es - mmm? [jo pilna mute]
vinja - eu, zin kas ir? es piezvanīju uz korporātu, un man liekas, ka tur tā viena čiepiņa vairs nesrādā, aivondervathapend...
es - mhmm.. [gaidu vitāli svarīgo info]
vinja - ...jo pienāca epasts, ka ikrīta reports jāsūta S. nevis tai čiepiņai. tu nezini, kas tur notika?
es - [sagremoju savu pusdienas kumosu] un šitas nevarēja pagaidīt, kamēr es paēdu?
vinja - [ignorē manu komentāru] bet kas notika ar to čiepiņu? kam lai es paprasu? [balsī gandīz tāds kā izmisums] man interesē...
es - //noliek trubu un ēd tālāk

pēc piecām minūtēm ienāk virtuvē hauskīpings un dod man naudu. es prasu - čo za? man atbild - recepcijas kolēģe sūta, jo tu esot no savas naudas klientei izdevusi no rīta, kad recepcijā naudas nebija.
āāā, un šitais arī nevarēja pagaidīt, kamēr pabeigšu ēst un iešu uz savu kabinetu GARĀM RECEPCIJAI :D

bet mūsu darbadienas nebūtu tik jautras ja nebūtu šīs klačkolēģes.

p.s. šī pati kolēģe man sen atpakaļ reiz sajūsmā teica, ka pagatavošot man kādudien garbage! [viena cita kolēģe caur smieklasarām izlaboja - cabbage*]. toreiz tā nosmējāmies, es vēl mājās visiem izstāstīju. un tagad, ja kāds šo gatavo, tad tā arī saucam - what's for lunch? garbage! :D
*runa iet par kāpostu tīteņiem arabic style