kā mums piektdienas ballītē gāja...
es beidzot tikai šodien sāku justies kā cilvēks. sestdiena [vājprātā] un svētdiena [ciešami, vien nogurums] pavadītas kārtīgās paģirās, jo piekdien bija jāsvin divu draudzenīšu dzimšanas dienas.
viss, protams, sākās ar branču. fak brančus! sāc dzert 12 pm un ap pieciem vakarā, kad jāpārvācas uz citu bāru [kur notiek afterbranči, jeb drunch], ir jau normāla pusšļupstoša kondīcija. nu ja, var jau nedzert tik daudz, visi gudri teiks. bet pats nemaz nemani, cik izdzer, ja ir nelimititēti dzērieni un promska viesmīļi nāk un nonšelontlī tik pielej un pielej, un pielej...un tu tik ļoti sarunās iegrimis ar apkārtējiem, ka ne reizi vispār savu glāzi tukšu nebiji manījis.
pēc branča tad devāmies uz dranču. un atkal jau nelimitēti dzērieni, dejas, jautrība.. es apgāzu vīna glāzi, izlejot saturu sev blakus un uz saviem un H apaviem, jo es mēgīnāju glāzi ķert, kad viņa krita, līdz ar to izšļakstīju uz vismaz divām debesspusēm. bet glāzi za to izglābu. vīnu man atnesa jaunu.
mājās bijām ap vienpadsmitiem vakarā, pilnīgā lupatā, neko neatceros, izņemot, ka uz grīdas pie gultas sēdēju [meditēju, lol], jo nesapratu vai būs slikti, vai gulēt tomēr. nākamais kadrs - rīts ar mežonīgām galvassāpēm un izsalkums, it kā nedēļu ēsts nebūtu. biju pat pamanījusies kosmētiku notīrīt un pārģērbties [neatceros, hoķ ubej]! growth! :D