zinu, ka pasaulē lielākas problēmas, bet mani šobrīd uztrauc, kā tikt vaļā no davai-aizkraujam-visas-brīvās-virsmas-dzīvojamajā-platībā. vienreiz visu smuki novākšu pa atvilktnēm, bet nākamajā dienā jau atkal nav pat, kur to citronūdenskrūzi nolikt! dators [tas, kurš laptops, ja, nevis desktops] vispār jau uz gultu pārvācies dzīvot, jo uz galda vairs nav tam māju.
vēl man ir kautkāda plauktiņu mānija. sēžu, skatos apkārt - re, tur varētu šitādu plauktiņu pagādāt, te atkal tādu... mhmm, lai būtu vairāk virsmu, ko piekraut, es jau zinu! a vot nepirkšu plauktiņus! audzināšu raksturu un krāmēšu ik pārdienas visas bagātības cītīgi atpakaļ atvilktnēs.
monologa beigas.
priekšskars.

p.s. ikdienas tabletīšu čupa, kur arī antibiotikas, dīvai iedarbojas. man visu dienu sāp galva un ir nogurums. bet tagad, kad pēļos ērti ierušinājos, ņefiga miegs nenāk. un galva vēljoprojām sāp.